Sabiles amatierteātris Jāņos iepriecināja Vācijas pilsētas Frankfurtes pie Mainas latviešus

Šī gada Teātra dienā, 27. martā, Sabiles kultūras nama amatierteātris un grupa “SBL” saņēma Frankfurtes pie Mainas Latviešu biedrības laipnu ielūgumu kuplināt viņu rīkotos Līgo svētkus Vācijā dzīvojošajiem latviešiem 22. jūnijā Frankfurtes pievārtē. Izaicinājumu pieņēmām un uz Frankfurti devāmies ar Ā. Alunāna  izrādi “Mucenieks un muceniece”. Saņemto ielūgumu uztvērām kā pagodinājumu un lielu dāvanu amatierteātrim, kopā vadot mūsu 25. darba  sezonu.

Ceļā uz Frankfurti pie Mainas devāmies 20. jūnija rītā plkst. 4.00. 19 pasažieri – Sabiles amatierteātris, ”SBL” puiši un šoferīši Māris un Modris. Izdzīvojām stresu par to, kā visu vispār var salikt autobusā  – skaņu un gaismu aparatūru, teātra dekorācijas ar visām mucām, dēļiem un darbarīkiem, tirdziņa mantas un organizatoru pasūtījumu –  daudzos maizes klaipus, alu, sieru u.c. Bet mūsu puiši var visu!

Autobusa priekšgalā spēles, “kamčatkā” nepārtrauktas smieklu lēkmes līdz krampjiem. Pa ceļam pieturas, lai izlocītu kājas un apēstu auksto zupu. Vakarpusē ieraugām pirmo naktsmītni bijušajā Austrumprūsijā – Jastrovecas pili, 600 gadu senu vācu īpašumu. Pļaviņā pavakariņojuši, pie ugunskura iesākam dziedāt, jo ir taču saulgrieži un Līksmai līdzi kokle… Saimniece aizkustināta mūs bildē, jo esam pirmie latvieši, ko viņa uzņem! Kamēr sirsnībā, dziesmās un sarunās jau krēslo, pamanām, ka pļaviņa un mežmala pilna zaļganām uguntiņām – lidojošie jāņtārpiņi!

Brīnišķi izgulējušies, agri turpinām ceļu, līdz pievakarē esam galā. Paiet krietns brīdis, līdz pie īstās zemeņu tirgotavas atrodam mūs gaidošo Ilzi Timbari. Tad nokļūstam iecerētajā svinēšanas vietā, kas izvietojusies vairākās terasēs stāva kalna nogāzē. Blakus mums zooloģiskais dārzs. Ar sirsnīgiem skāvieniem mūs sagaida saulainā mājasmāte Ginta Traine. Tekalējam augšā lejā kā skudras, līdz atnesam visas atvestās mantas. Vakariņas. Vainagu vīšana no līdzpaņemtajām puķēm un zaļumiem. Mēģinājums, kas beidzas jau tumsā pie prožektoriem. Saņemam ziņu, ka jābeidz, jo žirafes nevarot gulēt…

Agrs  svētku rīts, 22. jūnijs. Kopā ar Gintu braucam apskatīt Frankfurti pie Mainas. Lai arī daudz ko redzam tikai pa autobusa logu, taču brīvais laiks centrā un Gintas stāstījums katram rada priekšstatu par 130 tautību apdzīvoto banku pilsētu…

Atgriežamies un gatavojamies vakaram. Uzrodas vietējo sarūpētas meijas, bez kā latviešu svētki nav iedomājami. Līksma un Dzintra dodas siet sieru, Gatis ar komandu sarūpē ugunskuru, uzliekam tirdziņu – maizi pērk vislabāk. Sapucējamies un… sāk līt. Abas ar Gerdu skatāmies debesīs un bakstām mākoņus, līdz, par spīti meteorologu drūmajām prognozēm, izdodas aizbakstīt. Arī izrāde sanāk! Skatītāji ar aizrautību dzīvo līdzi mūsu ”Mucenieka” gaitām. Dziesmām skaisti piedejo deju kopas “Jostas” meitenes. Izrādes beigās mūsu drēbes slapjas, taču sirdīs saule un prieks, ka atkal izdevies, ka ne par velti esam braukuši šos 2000 km, esam atveduši latviešiem gabaliņu tik mīļās Latvijas.

Jāņu ugunskuru iededzam skaisti, ar Gintas sirsnīgu uzrunu, sievu kora “Silava” līgo dziesmām, Jāņu un Līgu sumināšanu, pērno vainagu un visa sliktā atdošanu ugunij, ar mūsu Ziedītes sacīto, Līksmas spēlēto kokli, ar dziesmām, ko zinām visi, lai arī kur mēs katrs dzīvojam. Dziedot “Pūt, vējiņi”, gan dīvains kamols kaklā un asara prasās uz āru…

Bet žirafēm atkal traucēts miegs… Mikrofoniem nogriež skaņu, laukā trokšņot nedrīkst, visas skaņu kastes tiek ienestas zālē. Mūsu “SBL” – Vilnis un Normunds spēlē verandā, taču skan iekšā. Dažādo līgo konkursu uzvarētājiem balvās tiek Latvijas maize – ar kādu prieku un pateicību katrs to saņem!

Jāņabērni priecājas no sirds, dažs uz svētkiem 300, cits 500 km pa Vācijas ceļiem braucis, šonakt Latvija – Mērsrags, Liepāja, Kandava, Tukums, Kuldīga, Lubāna, Sabile un Madona – visi ir še! Sarunās un dančos nemanot aust rīts, jau iedziedas putni, bet mēs vēl kopā pie galda. Kopā vadāmās stundas sarukušas un mums jāpošas mājupceļam…   4000 km. 20.-24.jūnijs. Tas bija skaists  brauciens, sirsnīgs paldies visiem, kuri mums ticēja un mūs atbalstīja!

Pēc ceļojuma daudz pārdomu; arī par to, cik laimīgi esam, ka savas tautas svētkus varam svinēt savā zemē, kur, kad un kā vēlamies. Par naudu, brīvību un latvietību… Par visu to, ko redzēsiet Sabiles amatierteātra nākamajā pirmizrādē jaunajā sezonā.

Vairāk fotogrāfiju no brauciena apskatāmas sadaļā Galerijas.

Iveta Sēruma,
Sabiles kultūras nama amatierteātra dalībniece