Sabilē ar pārgājienu “uz siltajām zemēm” tika noslēgta aktīvā tūrisma sezona

Pagājušā, ļoti lietainā svētdiena darīja bažīgus tūrisma organizētājus Sabilē, jo vakarā nu jau otro gadu pēc kārtas bija plānots tūrisma sezonas noslēguma pārgājiens. Taču vakara pusē lietus pierima, debesu pamalē varēja vērot mazliet saules apspīdētus, maigi oranžus mākoņus – pasākums varēja sākties!

Pārgājiena nosaukums “Dodamies uz siltajām zemēm” aicināja nekur citur kā Sabiles Ēģiptes virzienā. Atjautīgākie pasākuma dalībnieki to jau bija nojautuši. Tāpat kā pagājušajā gadā, pārgājiens ar nodomu tika rīkots vakarpusē, lai, no tā atgriežoties pilsētā, pa ceļam tumsā varētu vērot Sabiles izgaismotās ielas.

Plkst. 17.00 pārgājiena organizētājs, Sabiles atraktīvais vides gids Māris Lācis sagaidīja visus dalībniekus pie Sabiles tūrisma informācijas centra. Kā jau tumsā un drošībai pienākas, Māris uzvilka atstarojošo vesti, lai visi viņu redz un seko gaismai.

Pa “Zirgu taku” līdz Ēģiptei un Krievu kapiem

Uz Sabiles Ēgipti devāmies pa tā saukto “Zirgu taku”, kura no Sabiles ved līdz atpūtas bāzei “Zviedru cepure” un kura reiz tika pieteikta Kandavas taku projektam, bet Māris piebilda, ka šī taka projektam nebija interesanta, jo tā te jau vienkārši ir, te nevajadzēja ne tiltiņus, ne margas, neko citu labiekārtojamu. Šo taku aktīvi izmanto gan Sabiles iedzīvotāji, gan tās viesi.

Pa ceļam devāmies garām Sabiles aprūpes biedrībai “Kalme”. Šajā ēkā reiz mājojusi pilsētas valde, te bijusi Sabiles muižas administratīvā ēka. Šobrīd ēkai tiek mainīts jumts un Mārim, skatoties uz drošības zīmēm pie būvlaukuma žoga, pēc padomiņa kabatā nebija jāmeklē – viņš sasmīdināja pārgājiena dalībniekus, starp drošības zīmēm protot atrast pat zīmes, kas parāda jaunākās modes tendences briļļu un apģērba lietošanā.

Drīz vien nonācām Ēģiptē, bet, Māris piebilda, ka par to te nekas neliecina. Patiesībā šī ir vienkārša priežu audze un smilšains klajums. 1930-tajos gados te rīkoti “zaļumu svētki”, bērnu svētki, Sabiles dziesmu svētki un futbola mači sporta laukumā. Oficiālā versija nosaukuma izcelsmei ir tāda, ka te Abavas upe pārplūst kā Nīla, atstājot auglīgu dūņu kārtu, taču patiesībā Abava šeit nemaz nepārplūst pat vislielākajos palos un vietu nosaukumi gandrīz nekad nerodas zinātnisku izskaidrojumu rezultātā. Daudz ticamāka ir cita Ēģiptes nosaukuma izcelšanās versija, kura saglabājusies cilvēku atmiņās un kuru pierakstījis Sabiles vēstures zinātājs Arnolds Dukāts. Sabiles muižas laikos 20.gs. sākumā muižas lauku darbos piestrādājusi drēbnieka Krūkļa sieva Krūklene. Muižas pārvaldnieks, rīkojot darbus teicis, ka rīt pusdienas jāņem uz darbu līdzi, jo visa diena būs jāpavada kviešu laukos aiz Krievu kapiem. Krūklene, kura nekad nav bijusi uz mutes kritusi, pasmējusies: “Nu tad jau rīt kā vecos Bībeles stāstos jāņem proviants līdz un jāiet uz Ēģipti pēc kviešiem.” Muižas pārvaldniekam tas iepaticies un nākamajās dienās, rīkojot darbus, strādnieki vairs nav sūtīti uz Krievu kapiem, bet gan uz Krūklenes Ēģipti. Un tā šis nosaukums esot iegājies.

Pie Sabiles Ēģiptes atrodas jau pieminētie Krievu kapi, kuru patiesais nosaukums varētu būt nevis Krievu, bet Krīvu kapi. Nosaukums laika gaitā varētu būt pārveidojies. Kapus veido ap 100 no smiltīm uzbērtu uzkalniņu, kuri pašlaik apauguši ar priedēm. Uzkalniņi ir līdz diviem metriem augsti, 4 – 12 metrus diametrā. Kā liecina izrakumu rezultāti, katrā uzkalniņā apbedīts viens mirušais. Šeit konstatēti gan skeletkapi, gan ugunskapi. Diemžēl šajos kapos atrastas salīdzinoši maz senlietas. Tomēr hronoloģiskā ziņā šeit sastopamie uzkalniņi diezgan droši attiecināmi uz 10.gs. un 11.gs. sākumu. Jautājumā par uzkalniņos apbedīto etnisko piederību ir nostabilizējies uzskats, ka tie saistāmi ar Baltijas somiem – Ziemeļkurzemes lībiešu priekštečiem, kaut gan bijuši izvirzīti arī vairāki citi pieņēmumi.

Pārgājiens turpinājās tumsā

Dodoties pāri pļavai aiz Krievu kapiem, sāka jau krietni satumst un mūsu gids sāka rīkot konkursu, kurš pirmais ieraudzīs zvaigzni. Māris bija padomājis par dažādām prāta un redzes nodarbēm, jo pirms pārgājiena viņš bija izpētījis, ko Sabiles debesīs varētu redzēt mūsu pasākuma laikā. Tā nu saskatījām Lielos Greizos ratus, no kuriem netālu ir Polārzvaigzne. Redzējām arī Kasiopeja zvaigznāju, kas ir veidots angļu alfabēta burta “w” formā. Kā gaišu migliņu aplūkojām Piena ceļu, kuru rotā miljoniem zvaigžņu. Māris teica, ka viņš bija saorganizējis arī krītošu zvaigzni, bet tur, augšā, esot ļoti aizņemts grafiks – tā nu krītošo zvaigzni šoreiz neredzējām.

Pārgājien laikā bijām iegājuši arī kaimiņos esošajā Kandavas novadā, kur atrodas atpūtas bāze “Zviedru cepure”, kurā var izbraukt ar rodeļiem un no kurienes pa saimniecības “Drubazas’ trošu ceļu var braukt pāri Abavai, lai uz Sabili dotos atpakaļ pa Abavas ielejas otru pusi, taču mēs turpinājām ceļu cauri “Zviedru cepures” teritorijai, kurā palielā uzkalniņā esot apglabāts kāds zviedru karavīrs. Gājienu turpinājām gar mūsu gida Māra uzvārdā nosaukto Lāča gravu, kuras nosaukums esot radies no tā, ka barons šeit esot nošāvis lāci. Tālāk devāmies pa Sabiles Krasta ielu, attiecībā uz kuru ceram, ka nākotnē tajā tiks īstenota skatu torņa būvniecība, kas reiz bija iecerēta kādā projektā, kurš netika apstiprināts.

Sabilē atgriezāmies pa Brīvības ielu un pilnīgā tumsā, kā jau Māris bija plānojis. Izgaismotās ielas un logi aicināja doties mājup, lai pie siltas tējas krūzes pārdomātu kopīgos iespaidus un papriecātos par to, ka šajā drēgnajā laikā tomēr devāmies izzinošajā pārgājienā.

Vairāk fotogrāfiju no pasākuma apskatāmas šeit.

Sanda Poriņa, Sabiles pilsētas un Abavas pagasta pārvaldes tūrisma organizatore