“Pārbūvēta un restaurēta Firksu-Pedvāles muižas kungu māja” – raksts no laikraksta “Talsu vēstis”

Jauno elpu ieguvusī Firksu-Pedvāles muižas kungu māja nodota ekspluatācijā. Tagad gaidāmi nākamie izaicinājumi, lai to piepildītu ar saturu un pavasarī varētu uzsākt pildīt starptautiskās mākslinieku rezidences funkcijas.

«Talsu Vēstis» regulāri sekojušas līdzi muižas pārbūvei, kas notika projekta «Jēkaba ceļa kultūras mantojuma un mākslas jaunrades magnēti» ietvaros. Šā projekta mērķis ir saglabāt, aizsargāt un attīstīt Kuldīgas, Talsu un Alsungas novada pašvaldību attīstības programmās balstītu nozīmīgu Valsts nozīmes arhitektūras un vēstures mantojumu, radot tajos jaunus pakalpojumus, tādējādi nodrošinot ilgtspējīgu attīstību, vietas potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu un ekonomisko dzīvotspēju. Proti, Firksu-Pedvāles muiža ir tikai viens no objektiem, kas tiek radīts šā projekta ietvaros.

Lai taptu tas, ko varam redzēt šodien, bija nepieciešami 1 298 913,02 eiro, no kā 750 000 eiro ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums un 548 913,02 eiro — Talsu novada pašvaldības līdzfinansējums. Darbi Firksu-Pedvāles muižas kungu mājā noslēdzās pērn 29. novembrī, savukārt decembrī ēku nodeva ekspluatācijā.

Ierodoties Pedvālē, ārā valda drūma pelēcība, bet dzelteno sienu un sarkanā jumta klātā Firksu-Pedvāles muiža ir kā grezns dārgakmens, kas aizstumj prom visu pelēko un garlaicīgo. Biedrības «Pedvāle» valdes priekšsēdētājs, namatēvs, tēlnieks Ojārs Arvīds Feldbergs mums izrāda ikkatru atjaunotās ēkas telpu. Viņš jau ar prātā izsapņotām idejām izstāsta, kas un kā katrā telpā būtu darāms, kur iecerēts izvietot izstādes, kur rīkot seminārus, pasākumus, kur jāierīko bibliotēka, kase un suvenīru veikaliņš, kur paredzētas darbnīcas māksliniekiem, telpas administrācijai, numuriņi nakšņošanai, veļas telpas, noliktavas, virtuvītes un sanitārie mezgli, centrālie apkures katli un centrālā ventilācija u. c. Visas radošās darbības, pasākumi, administrācija un telpas, kur mitināsies O. Feldbergs, būs 1. stāvā, bet 2. stāvā — numuriņi.

«Izjūtas par padarīto ir neaprakstāmas.

Līdz ar šā darba pabeigšanu ir no-slēdzies ļoti ilgs, sarežģīts laika posms, kas aizsākās jau 1991. gadā. Sākumā tie bija tikai sapņi izveidot brīvdabas mākslas muzeju un restaurēt vecās muižas ēkas, lai tās varētu funkcionēt mākslai un kultūrai. Šo posmu uzsākot, viss šķita ļoti rožaini, jo nu bija brīva Latvija, pasaulē bija redzēti muzeji un mākslas parki, un bija liela vēlēšanās, lai arī šeit būtu tāda vieta, kur strādāt māksliniekiem un savus darbus izstādīt brīvā dabā. Es sapratu, ka šī vide, telpa, apkārtējā ainava ir kultūrvēsturiskais mantojums un tam ir jāsāk dzīvot citā, jaunā, kvalitātē,» par aizsākumiem stāsta O. Feldbergs. Kā mākslinieks piemin, ceļš nav bijis rozēm kaisīts, nācies ļoti smagi un neatlaidīgi strādāt.

Viņš atklāj, ka bijis jāpārvar ļoti daudz šķēršļu. Valsts politika kultūras attīstību neveicināja. «Sākoties prihvatizācijai, cilvēkiem un politiskajām partijām bija citas intereses, kas turpinās pat līdz šim laikam. Bet man vajadzēja visu laiku sevī noturēt šo ideju par to, ka kaut kam ir jānotiek, ir jādzīvo šī dzīve. Tie bija gan kredīti, kas jāatdod, gan jāpiedzīvo zagšanas, laupīšanas, draudi un ierēdņu patvaļa… Visu laiku bija jāglābj ēkas, jālabo jumti, jāorganizē pasākumi un daudz kas cits. Piedzīvots ir daudz kas,» vaļsirdīgi pauž mākslinieks. Rodas jautājums, kur gan ņemta nerimstošā enerģija, drosme un spēks, lai to visu turpinātu. O. Feldbergs atzīst, ka ir bijuši brīži, kad gribējies atmest visam ar roku. «Bet man bija kauns atkāpties. Te ir manu senču zeme. Savu lomu nospēlēja arī Baltā princese (kāda barona neprecēta meita) — spoks, kas mīt tepat blakus, gravā. Kādā reizē, kad es šeit 90. gados staigāju pa īpašumu, jutu, kā viņa mani saķēra aiz kājas un teica, ka man te ir jāpaliek, viss jāsakopj un jāuztur. Tā nu ar šo solījumu šeit arī dzīvoju,» klāsta tēlnieks.

«Pirmais posms — ēkas restaurācija un pārbūve

ir noslēdzies. Liels paldies Kultūras ministrijai, kura iekļāva Pedvāli šajā projektā, ļaujot pretendēt uz Eiropas Savienības finansējumu! Liels paldies arī Talsu novada pašvaldībai, kas deva līdzfinansējumu projekta realizēšanai! Tā ir izpratne par vietas nozīmību un nākotni,» bilst O. Feldbergs.

Runājot par darbu procesu, mākslinieks uzteic darbu veicējus SIA «Pretpils», kuri strādāja raiti un pretimnākoši. Protams, neesot iztikts bez dažādām problēmām, kā tas būvniecības laikā mēdz būt, jo sevišķi šajā gadījumā, kad netika būvēta jauna, bet gan restaurēta un pārbūvēta esošā. «Pirms tam nav iespējams paredzēt, kas slēpjas aiz sienām, pārsegumiem u. c. Līdz ar to nācās saskarties ar to, ka daudzas koka konstrukcijas bija ļoti bojātas, kas nozīmē, ka nācās veikt dažādas korekcijas, lai rastu risinājumus. Arī ēkas krāsojums, apmetumi prasīja ļoti rūpīgu pieeju, jo Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde prasīja substances saglabāšanu, tāpēc ne visu drīkstēja nojaukt, viss bija jāsaglabā pēc iespējas vairāk. Gandrīz vai katrā telpā, katrā stūrī atradās kaut kas interesants, piemēram, 100 gadus vecas tapetes vai avīžu izgriezumi no 19. gs. Sanktpēterburgā, ar ko bija aplīmētas sienas, tāpat arī dažādi sienu krāsojumi u. c. Un, tā kā ēka ir paredzēta publiskām norisēm, tas noteica dažādu noteikumu ievērošanu,» stāsta mākslinieks.

Tagad, kad darbi pie ēkas beigušies, sākas otrais posms — tās piepildīšana ar saturu. Vispirms jau ar nepieciešamo inventāru — mēbelēm, aprīkojumu māksliniekiem radošajam darbam, sadzīves tehniku utt. Tam projekta līdzekļi nepietika, tāpēc jādomā, kā to risināt. Galvenais bijis glābt šo ēku. Tomēr uzsākt darbu nebūs viegli, jo decembra noslēgumā biedrība «Pedvāle» uzzināja, ka Valsts kultūrkapitāla fonds biedrībai nav piešķīris finansējumu. Biedrība rēķinājās ar šiem līdzekļiem, lai varētu uzsākt rezidences darbu un nosegt ēkas uzturēšanas izmaksas. Šai problēmai risinājums pagaidām vēl nav rasts…

Paredzēts, ka šajā starptautiskajā mākslinieku rezidencē strādās mākslinieki no dažādām pasaules valstīm, tajā skaitā Latvijas, un veidos izstādes, tajā pašā laikā iesaistot arī jebkuru sabiedrības pārstāvi, iedzīvotāju, lai strādātu un vērotu atvērtās darbnīcas. «Tiks radīta kultūrtelpa, kas šajā reģionā cels telpisko situācijas kvalitāti, kas man šķiet ļoti svarīga. Ir jāturpina sapņot,» ar pārliecību pauž O. Feldbergs.

Pamazām, lai gan rezidenci plānots atvērt, ātrākais, aprīlī, iedzīvotāji jau interesējas par to, kas, ko, kā, cik tālu process virzās. Vasarā jau pieteikušies ierasties mākslinieki no Japānas, Vācijas, Nīderlandes, Somijas, norit sarunas arī ar vairākām mācību iestādēm ASV.

Lai gan milzīgs darbs jau paveikts,

tēlnieks uzreiz piebilst, ka ar to nekas nebeidzas, jo skatiens jau virzās pāri gravai Briņķu muižas virzienā, kur veikta mākslinieciskā izpēte, daļēji nostiprinātas sienas un izveidots jumta projekts. «Kamēr spēju paiet, tikmēr kaut kas ir jādara. Man kaut kas ir jāatstāj pēc sevis. Pašlaik strādāju arī pie savas nākamās personālizstādes, ko plānoju atklāt uz savu 75 gadu jubileju. Kaļu Latvijas ainavu,» teic O. Feldbergs.

Kur pārliecība, ka vajag atstāt tik daudz un kvalitatīva? «Manī ir misijas apziņa. Radošums un vēlme kaut ko darīt. Katrs kopj savu ķermeni, bet cilvēkam jau nav tikai ārpuses, tam ir arī iekšpuse un garīgais plāns. Un katra persona saskaras ar ārpasauli. Katrs iekārto istabu, kā vēlas, radot telpu, vidi ap sevi. Tāpat ar mājokli, dārzu, puķu dobēm, īpašumu utt. Proti, ķermenis «izplešas» savā apkārtējā vidē. Es izjūtu šo īpašumu, ainavu kā savu ķermeni,» izjūtās un pārdomās dalās tēlnieks O. Feldbergs. To, kāda ir vieta, kur dzīvojam, parāda to, kādi esam mēs paši. Un to varam redzēt ikkatrs no mums, ka Pedvāle ir lieliskā mākslinieka atspulgs.

Raksta autore: Mārīte Raks-Lasmane
Fotogrāfijas: Dainis Kārkluvalks
Raksts pārpublicēts no: www.talsuvestis.lv