Abavas ielejas ainava no Sabiles Vīna kalna kļuvusi par Latvijas ainavu dārgumu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un plānošanas reģioniem pēdējā gada laikā ir īstenojusi projektu par godu Latvijas simtgadei, lai izceltu Latvijas ainavu dārgumus – vietas un teritorijas Latvijas laukos, ciemos un pilsētās, kas tiek uzskatītas par īpašām Latvijas vērtībām, neatkarīgi no to aizsardzības statusa un diženuma.

Tās ir ainavas, kas apstādina ikdienas steigu un ko vēlamies piedzīvot atkārtoti. Tās satur īpašu vēstījumu, ko vēlamies ierakstīt Latvijas vēsturē un nodot bērniem un mazbērniem.

Projekta laikā jau no 2017. gada jūnija ikvienam Latvijas iedzīvotājam bija iespēja pieteikt savu izvēlēto ainavu elektroniskai ainavu dārgumu krātuvei “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt”. Kopumā visā Latvijā tika pieteiktas gandrīz 1000 dažādas ainavas: gan jūras ainavas (piemēram, jūras skati, stāvkrasti, bākas u.c.), gan citas dabas ainavas (pilskalni, kāpas, avoti, upju ielejas, ūdenskritumi u.c.), gan cilvēku radītas ainavas (piemēram, pilsētas, ciemi, tilti, ēkas, parki u.c.), gan ar izcilām personībām un notikumiem saistītas ainavas (piemēram, dzejnieka Alfrēda Krūkļa apdzejotā mežābele, Saules akmens Rojas novadā u.c.), gan sajūtas un mirkļu ainavas (piemēram, siena laiks, vētra Pāvilostā, Kolkas kaijas u.c.) un vēl cita veida ainavas.

No šīm aptuveni 1000 pieteiktajām ainavām 243 ainavas tika izvirzītas balsošanai interneta vietnē www.ainavudargumi.lv. Šajā vietnē varēja balsot ikviens interesents. Summējot iedzīvotāju balsojumu kopā ar Ainavu ekspertu padomes lēmumu, tika noskaidroti 50 ainavu dārgumi visā Latvijā, no kuriem tiks sagatavota dāvana Latvijai – elektroniska ainavu dārgumu krātuve “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt”, kura no oktobra ir pieejama tīmekļa vietnē www.ainavudargumi.lv. Jau tagad par šīm 50 ainavām ir tapusi ceļojošo izstāde, kurā katrai ainavai ir veltīts savs stends. Šobrīd katrā no pieciem Latvijas plānošanas reģioniem (Rīgas reģions, Kurzeme, Zemgale, Vidzeme un Latgale) ir atklāta sava izstāde, katru reģionu raksturo desmit ainavu dārgumi.

Trīs no desmit Kurzemes ainavu dārgumiem ir Talsu novadā

Starp desmit ainavu dārgumiem, kurus Ainavu ekspertu padome izvirzīja Kurzemē, ir arī Talsu novadā esošās Abavas ielejas ainava no Sabiles Vīna kalna un Talsu vecpilsētas ainava, daļēji pie Talsu novada var pieskaitīt arī izvirzīto Usmas ezera ainavu. Pārējās septiņas ainavas no Kurzemes ir sekojošas: Jūrkalnes stāvkrasta ainava, Kolkasraga ainava, Liepājas Ostas promenādes ainava, Popes muižas un apkārtnes ainava, Papes Ķoņu ciema un Kurzemes seno zvejniekciemu ainavas, Kuldīgas vecpilsētas ainava ar Ventas rumbu, seno tiltu un Alekšupīti un Ziemeļu mola un fortu ainava Liepājas Karostā.

Par šīm desmit Kurzemes ainavām izgatavotos stendus līdz 13. oktobrim iespējams apskatīt Kuldīgas Mākslas namā, kurā septembra beigās norisinājās Latvijas valsts simtgades pasākuma “Reģionu dienas” aktivitātes “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt” veltīta reģionālā diskusija un tika atklāta jau pieminētā Kurzemes reģiona ainavu dārgumu izstāde.

Izstādē ir iekļautas desmit Kurzemes ainavu dārgumu fotogrāfijas, kuras ir uzņemtas valsts jubilejas gadā, un vēsturiski fotoattēli no iedzīvotāju, muzeju un Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumiem. Šī gada 26. oktobrī visu 50 Latvijas ainavu dārgumu izstāde būs aplūkojama Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās, bet pēc tam izstāde ceļos pa Latvijas reģioniem.

Ainava agrāk un mūsdienās

Interesanti, ka jēdziens “ainava” ir cēlies Kurzemē, to ieviesis Fricis Mālbergs (1824 – 1907), kurš ir dzimis Dundagas pagasta “Antēs”. Viņš ieviesa vārdu “aina”, lietojot to savā stāstā “Platā ēna” (1885.g.) attiecībā uz vārdu “bilde”, pēc tam viņš vārdu “aina” transformēja vārdā “ainava”. Šo interesanto faktu Kuldīgā notikušajā reģionālajā diskusijā pastāstīja lektore, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docente Anita Zariņa.

Savukārt profesores Aijas Mellumas termins “ainavu dārgums” ir ņemts par projekta vadmotīvu. Kā teikusi profesore: “Nosaucot vārdā vietas un ainavas, kas ir nacionālais dārgums, kā arī vietas un ainavas reģionos, novados, pagastos, laika gaitā veidotos Latvijas ainavu dārgumu krātuve.” Projekta veidotāji ir piedomājuši arī par termina “ainavu dārgumi” vizuālo atveidošanu, jo projekta nosaukuma atveidē izmantots Latvijas ievērojamā ainavista Vilhelma Purvīša rokraksts, kuru var aplūkot mājas lapā www.ainavudargumi.lv

Mēs ikdienā nemaz nepiedomājam, cik skaistās vietās dzīvojām vai cik ainaviskas vietas mums ir līdzās, mēs pie tām esam pieraduši kā pie tīra gaisa, bet tās jāsaglabā arī mūsu pēcnācējiem, un bez iesaistīto cilvēku ieinteresētības tas nemaz nebūtu iespējams.

Sanda Poriņa, Sabiles pilsētas un Abavas pagasta pārvaldes tūrisma organizatore,
un Zanda Bitmane, Talsu novada būvvaldes arhitektūras daļas ainavu arhitekte