Sabilnieki ciemojās pie kaimiņiem Kandavas novadā

Pagājušajā nedēļā Sabiles pilsētas un Abavas pagasta pārvaldes un tās struktūrvienību darbinieki devās pieredzes apmaiņas braucienā uz blakus esošo Kandavas novadu – lūkojām, kā dzīvo un strādā mūsu kaimiņi, un, protams, smēlāmies arī iedvesmu.

Brauciena pirmā pietura bija Vāne, kurā mūs sagaidīja kultūras nama vadītāja Eva Bērziņa un Vānes pagasta pārvaldes vadītāja Daina Priede. Eva pastāstīja par kultūras dzīvi: te ir teātris, pirmsskolas vecuma bērnu spēļu pulciņš, sieviešu ansamblis, Vānes kapela. Kultūras nama saimniece, kura pati uz šejieni ir pārcēlusies no Rūjienas, uzsver, ka joprojām mācās iedzīvoties Kurzemē un ļoti vēlas sadarboties ar vietējiem iedzīvotājiem, lai te notiktu tādi pasākumi, kādus cilvēki paši būtu ieteikuši, bet šajā ziņā vānenieki gan nav īpaši aktīvi. Kultūras nams lepojas ar savu nelielo ziemas dārzu, kas reiz ziemā veselu mēnesi izturējis trīs grādu temperatūru, jo bija saplīsusi gāzes apkures sistēma. Tāpat kā daudzviet Latvijā, arī Vānes pagastā diemžēl sarucis iedzīvotāju skaits – ja 2009. gadā šeit bija aptuveni 1600 iedzīvotāju, tad tagad nedaudz vairāk kā puse no tā – 891. Vānes pamatskolā mācās 58 bērni, bet bērnu dārzā iet 45 bērni. Interesanti izkrāsota ir Vānes bezvadu interneta pieslēguma nojume, kurā bieži uzturoties jaunieši. Bērnu dārza ēkā, kurā atrodas arī pagasta pārvalde un bibliotēka, ir izveidota “Seno lietu krātuve” – šeit viss ir pašu rokām sanests un iekārtots. Krātuvē uzmanību piesaista tāfele pie sienas, uz kuras kaligrāfiskā rokrakstā ir pieminēti visi krātuves atbalstītāji. Vānes “Seno lietu krātuve” ir piedalījusies arī pasākumā Muzeju nakts. Šeit mēs tiekam pacienāti ar īpaši gardu maizīti, kuru cep vietējā iedzīvotāja Ligita Eimane.

Sabilnieki ciemojas Kandavas novadā (5)

Sabilnieki_Kandavas novadā (14)

Turpinājām ceļu uz Zemītes pagastu, kurā mūs sagaidīja policija… Daži sabilnieki pirmajā mirklī nesaprata, kas notiek, kad autobuss tika apturēts, bet tad smaidījām par vietējo personību radošo izdomu sagaidīt mūs kā policistēm – te cilvēki domā radoši, gluži kā Sabilē. Ar pārvaldi un pagasta darbību mūs iepazīstināja Zemītes pagasta pārvaldes vadītāja Rita Diduha. Viņa pastāstīja, ka agrāk pārvaldē visas darba dienas bija tā sauktās pieņemamās dienas, bet, ja pārvaldniecei visu laiku jābūt uz vietas, tad nav iespējas izzināt pagastu, tādēļ tagad pārvaldes darba laikā ir arī dienas, kas paredzētas izbraukumiem pa pagastu. Rita uzsvēra, ka Zemītes pagastā ir spēcīgi zemnieki, te var pasūtīt mēbeles, piedāvā alumīnija metināšanas pakalpojumus, te ir stādu audzētava, vairāki biškopji un bioloģiskās saimniecības. Sabiles bibliotekāres bija sajūsmā par skaisto Zemītes bibliotēku. Zemītes kultūras namā tā saimniece Ērodeja Kirillova izrādīja spēles, kuras vietējie bērni izgatavojuši par projektu naudām un kuras aktīvi tiek izmantotas pagasta pasākumos, viņa parādīja arī pašu bērnu uzņemtu filmu par Zemīti. Runājot par dzimto vietu, pārvaldes vadītāja sirsnīgi nosmaida, ka vārds “Zemīte” ir visstabilākais vārds. Zemītē ir arī bērnu dārzs ar 40 bērniem un skola ar 94 bērniem (kopā ar neklātniekiem). Skolā mācoties bērni pat no Kandavas, un šī skola, kā jebkura cita lauku skola, protams, cīnās, lai tajā būtu bērni. Zemītē ir arī pasta nodaļa, kura atvērta vienu stundu katrā darba dienā.

Sabilnieki ciemojas Kandavas novadā (20)

Pēc pagastu apskates devāmies uz Kandavas novada sociālo dienestu, kurā mums tā direktors Ints Leitarts pastāstīja par šeit pieejamajiem, dažādajiem pakalpojumiem – medicīnisko mājas aprūpi, rehabilitācijas nodaļu, informācijas un pabalstu nodaļu, ģimenes atbalsta nodaļu, diabēta slimnieku kabinetu. Šeit strādā fizioterapeits, ergoterapeits, logopēds, Montesori pedagogs un divi psihologi klīnisti. Sociālajā dienestā ir laba ēdnīca, kuru apmeklē cilvēki no visas Kandavas, un veļas mazgātava. Dienesta lielajā zālē Pensionāru Dienas centrs organizē savas balles, šeit notiek pasākumi un apmācības audžuvecākiem un invalīdiem. Sociālā dienesta piedāvājumu klāsts ir ļoti plašs un tos var izmantot jebkurš iedzīvotājs.

Ceļu turpinājām uz Kandavas novada domi, kurā sabilniekiem bija iespēja izrādīt prezentāciju par Sabiles plašajām kultūras norisēm un radošajām odziņām, bet ar Kandavas novada darbību iepazīstināja Kandavas novada domes priekšsēdētāja Inga Priede. Ja Sabile lepojas ar vīnogām savā ģerbonī, tad Kandavas pilsētas ģerbonis – ar zaļu ozola zaru ar trim lapām un trim zelta zīlēm, kuras ir spēka simbols un kuras noteikti atpazīst tie, kuri ir apmeklējuši Kandavas Kafijas un tējas svētkus, kuros var nobaudīt arī ozolzīļu kafiju. Bet Kandavas novada ģerboni rotā melns mežakuilis ar sešiem zelta čužu ziediem. Mežakuilis simbolizē spēku, drosmi un neatlaidību, kā arī neskarto dabu, bet čužas ģerbonī ir tādēļ, ka Kandava ir vienīgā vieta Latvijā, kurā brīvā dabā tik lielos apjomos aug šis aizsargājamais augs. Kandavai ir arī sava himna, kuras tekstā izmantotas vairāku autoru dzejas rindas, starp tām ir arī sabilnieces Ziedītes Začestes dzeja. Kandava savu identitāti izceļ ar vārdiem “Dzīvo ar garšu”, “Diženi Kandavas novadā” un “Ar ozola spēku”, kas pavisam noteikti ir patiesi vārdi, jo Inga uzsvēra, ka bērniem un jauniešiem ir tendence atgriezties Kandavā.

Sabilnieki ciemojas Kandavas novadā (26)

Tā kā Sabilē ir gan bērnu, gan pieaugušo bibliotēka, apmeklējām arī Kandavas pilsētas bibliotēku, kurā dienā ir tikpat apmeklētāju, cik Sabiles bibliotēkās. Devāmies arī uz Kandavas tūrisma informācijas centru, kurš nesen pārvācies uz jaunām telpām vecpilsētā un ļoti saskanīgi mājo kopā ar Kandavas vietējo amatnieku, mākslinieku un pircēju ilgi gaidīto un bagātīgi iekārtoto veikalu/salonu “Pūra lāde”. Telpas ir gaišas un aicinošas. Tikpat aicinošs ir arī Kandavas novada muzejs, kurā traktierī “Pie melnā kuiļa” var nobaudīt izteiksmīgo ozolzīļu kafiju un apskatīt pastāvīgās ekspozīcijas. Mūsu interesi izraisīja pagrabā uzstādītais galds ar digitālo informāciju tā vidū – šeit var uzzināt daudzus faktus par Kandavas apzinātajiem vietvārdiem un to rašanos un te ir padomāts arī par spēlēm bērniem.

Sabilnieki ciemojas Kandavas novadā (30)

Sabilnieki ciemojas Kandavas novadā (35)

Apmeklējām arī Kandavas Mākslas un mūzikas skolu. 2012. gadā tika pieņemts lēmums abas šīs skolas apvienot. Kā atzīst skolas direktore Maruta Balode, tagad var redzēt, cik šis lēmums bija pareizs – abas skolas kopīgi mājo glīti izremontētajās Kandavas lauksaimniecības tehnikuma bijušajās, ļoti plašajās telpās. Šeit mācās aptuveni 300 audzēkņu. Direktore uzsver, ka audzēkņu varbūt būtu vairāk, taču tos atņem Kandavas Deju skola, kura ir ļoti populāra. Skolas direktore ir priecīga par novada domes priekšsēdētājas Ingas Priedes drosmi pieteikt skolas ēku konkursa “Gada labākā būve Latvijā 2017” nominācijā “Pārbūve”. Skolas ēka iekļuva konkursa otrajā kārtā, to apmeklēja komisija, kura skolu vērtēja kopā ar jūgendstila viesnīcām, kuras bija šajā nominācijā. Skolas pārbūve balvu neieguva, taču ir prieks par iegūto atzinību. Brauciena noslēgumā apmeklējām Kandavas kultūras namu, kurā notika aktīva gatavošanās devītajiem Kandavas Kafijas un tējas svētkiem.

Sabilnieki ciemojas Kandavas novadā (41)

Pēc brauciena sabilnieki bija vienisprātis – ir ļoti vērtīgi redzēt, kas notiek tepat kaimiņos, un vienas dienas laikā tik tuvā izbraucienā var paspēt apskatīt ļoti daudz. Brauciens patiešām iedvesmoja, jo apmeklējām arī vietas, kuras nebūt nav centrālas, taču tās Latvijas kartē pukst kā spēka dzīslas – ar entuziasmu, ar radošumu, ar cilvēcisko pieskārienu.

Sanda Poriņa,
Sabiles pilsētas un Abavas pagasta pārvaldes
tūrisma organizatore