Sabiles Vīna svētki pārsteidz, aizrauj, sajūsmina un vieno!

Jau trīspadsmito reizi Sabile svinēja savus Vīna svētkus, kas pulcēja vēl vairāk apmeklētājus, kā jebkad. Mazās Sabiles ieliņas bija apmeklētāju piepildītas, tā bija patīkama drūzma, kam nācās spraukties cauri, lai tiktu pie iecerētā pasākuma, pie kārotā amatnieka un vīndara, vai vienkārši ļauties pastaigai svētku noskaņās. Šogad Sabile bija īpaši izrotājusies, pie durvīm un pat logiem gozējās zaļas un smaržojošas meijas, ziedi, baloni un lentas Sabiles ģerboņa krāsās. Un liels prieks bija par tiem svētku apmeklētājiem, kuri bija tērpušies noteiktajās krāsās.

Lai gan piektdien ilgstošais lietus lika arī mazliet saspringt svētku organizētājiem un mazliet samirkt garākās vīnstīgas vītnēm, visi ticēja un zināja, ka vakarā mākoņi izklīdīs, un muzikālā saulrieta laikā teju vai varēja vērot sauli iegrimstam Sabiles pakalnos. Lietus nenoskaloja arī garāko vīnstīgu, un tā kā pirmais rekords tika ierakstīta Sabiles rekordu grāmatā.

Sestdienas rīts nāca ar daudzsološu sauli un kūpošu miglu virs Abavas. Kad Sabile tika ietērpta ziedu rotā, tirgotāji iekārtojušies un viesi ieradušies, tika atklāti Sabiles Vīna svētki 2011’, un mazpilsētas svētku patīkamā dunoņa varēja sākties visās sētās, ieliņās un pakalnos.

Stiprinieki mērojās spēkiem, dzīvnieki lepojās spalvu spožumā, zobu asumā un savu saimnieku paklausībā, Vaironis un Tekla pulcēja pircējus krāmu tirgū, kur ikviens varēja atrast sev gan sen kārotu lietu, gan arī tādu, kas vienkārši citiem vairs nav vajadzīga, bet noteikti vēl ir derīga kādā citā, tikai sev zināmā jomā. Ja kājas kādam bija nogurušas un gars novājināts, varēja ļauties Zilās Margas masāžai desmit santīmu vērtībā. Tie, kuri neticēja, ka rozīne tiešām var pārtapt par vīnogu, varēja pārliecināties, ka Sabilē var notikt viss, pat šādas neticamas pārvērtības. Vīngliemeži jau trešo gadu mums parādīja savu nesteidzīgo sacensību garu, un šogad veiklākais izrādījās gliemezis nr. 13. Dažiem izredzētajiem bija arī tas gods un iespēja pavērot kādu kailgliemezi pie striptīza stieņa.

Sabiles dabas veidotā bobsleja trase ieguva otrreizēju elpu, jo interesenti piepildīja abas kalna malas ar ziņkārīgiem acu skatiem. Un nebūt’ ne šļūkt gribētāji pa vīna putām bija jāmeklē – to vēlējās izdarīt teju vai katrs, it sevišķi tas šķita aizraujoši mazākajiem, kas nošļūcienu pabeidza ar putām aplipuši, mīksti iegrimstot salmu gubā.

Kamēr vīns vienoja lielos, kazas siers vienoja mazos, kuriem bija īpašs uzdevums – uzzīmēt kaziņu Grietiņu Sabiles Vīna kalna galiņā. Taču par cik jau izsenis visiem labi zināms fakts, ka pie laba vīna piederas labs siers un otrādi, un degustācijas laikā bija tikai teicami vīni un izcili sieri, tad Vaironis ar Teklu nosprieda, ka visi šie labākie vīni sader ar vislabākajiem sieriem.
Lapsenes tika savārdotas  zaptes burkās kuplā skaitā, pat ne uz abu roku pirkstiem saskaitāmas, tāpat kā vīnogu mīcītāji disko ballītē.

Kad visi bija jau iesildījušies sacensībās par saderīgāko vīnu un kazas sieru, to visu izdejojuši vīnogu mīcīšanas diskoballītē, teatralizētais gājiens ar tēmu „Ražots Latvijā, Sabilē…” varēja sākties ar fanfarām un tūkstošiem ziņkārīgu acu pāru. Tika atrādītas tādas Latvijā ražotas preces kā, piemēram, Sabiles kulinārijas izstrādājumi – vēršace, kāpostu tītenis, viltotais zaķis, siļķe kažokā, kartupelis mundierī, un visiem kulinārijas brīnumiem aiz muguras satraukts tipināja „Sabiles Augļu Dārzeņu Kombināta” pēdējais zirnītis. Latvijā ražotas gājienu atbalstīja arī līgavas for sale, kuras piedāvāja arī fiktīvās laulības. Rubrika „Šeit ir darbs!” bija aktuāla slaucējām, kurām darba netrūka, kā arī daudzbērnu ģimenītei ar pieciem bērnu ratiņiem. Tika izrādīti Latvijā ražoti latvieši, dārzeņi, kā arī vesela bērnu dārza grupiņa ar mazliet aizdomīgu, taču respektējamu bērna dārza audzinātāju. Varēja apskatīt Latvijā ražotu bekonu, šūšanas darbnīcu ar ļoti ekskluzīviem pagājušā gadsimta „Rīgas modes” apģērbiem un vēl dažādiem citiem Latvijā ražotiem labumiem. Teatralizēto gājienu noslēdza pašu gatavots „Dzimtenītes” aparāts, pie kura aktīvi darbojās tā saimnieks, un saimniece uz gāzes plīts cepa smaržīgas olas.

Vairoņa un Teklas vadītajā apsveikumu koncertā mūs iepriecināja pasaulslaveni mākslinieki kā Tīna Tērnere, Vera Serdjučka, YMCA (jauno vīriešu kristīgā asociācija), Gorans Bregovičs un vēl daudzas citas cienījamas zvaigznes.

Pēc visu gaidītās Ugunsskulptūras, kas kā vienmēr pārsteidza skatītājus ar savu unikalitāti,  visi svētku apmeklētāji nodevās ugunīgām dejām grupas „Roja” pavadījumā.

Pēdējā svētku dienā, neskatoties uz lietū pārplūdušajiem Abavas ūdeņiem, tomēr daži drosmīgie plosti startēja teatralizētajā laivu nobraucienā. Bērni sadziedājās popgrupu salidojumā, un tad jau sekoja pats pēdējais šo svētku pasākums – Normunda Rutuļa sirsnīgais un profesionāla snieguma koncerts.

Vīna svētku organizētāji pateicas ikvienam dalībniekam, atbalstītājam, tirgotājam, vīndarim un skatītājam, kuri palīdzēja veidot šo svētku brīnišķīgi pozitīvo atmosfēru!
Paldies visiem atsaucīgajiem fotogrāfiem, it īpaši Andim Alksniņam!

Tiekamies četrpadsmitajos Sabiles Vīna svētkos 2012’!

Visi svētku foto