Sabilē viesojās vīna karaliene un vīna princeses no Vācijas

Pirmdien, 30.aprīlī, Sabilē viesojās vīna karaliene un vīna princeses no Pīsportas (Piesport) ciema Vācijā, kas ir lielākais vīna darīšanas ciems pie Mozeles upes. Šajā ciemā ir vairāk kā 2000 gadu senas vīnkopības tradīcijas jau kopš romiešu laikiem.

Pīsportā ir arī sena vīna karalieņu tradīcija – Pīsportas vīna karaliene reprezentē Pīsportas vīnu gan uz vietas Vācijā, gan starptautiskā mērogā. Viņu parasti pavada divas vīna princeses. Tas ir ne tikai amats vien – vīna karalieni un vīna princeses vieno arī īpaša draudzība. Vīna karalieni Pīsportā ievēlē ik pēc diviem gadiem vietējā pašvaldība. Sabilē ieradās vīna karaliene Mišela (Michelle), kuru pavadīja vīna princese Janīne (Janine) un vīna princese Līza (Lisa), kā arī ģimenes terapeits un vīndaris Aloizs Leiendekers (Aloys Leyendecker). Viesus pie Sabiles Vīna kalna sagaidīja Sabiles pilsētas un Abavas pagasta pārvaldes vadītājs Zigmunds Brunavs, Vīna kalna dārzniece Smaida Dzērve un tūrisma organizatore Sanda Poriņa.

Viesi ieradās, lai iepazītos ar Ginesa rekordu – Sabiles Vīna kalnu (kas reiz reģistrēts Ginesa rekordu grāmatā kā vistālāk uz ziemeļiem esošais vīna dārzs pasaulē),, kā arī lai apskatītu vīnogu šķirni “Zilga”, kuru viesi uzskata par salizturīgāko šķirni. Viesi uzsvēra, ka Sabilē ar savu vizīti vēlas savest kopā vairākus rekordus, jo viņi savukārt atbraukuši no ciema, kur atrodas vairākas ievērojamas romiešu laikmeta kultūrvietas – īpaši jau restaurētā lielā romiešu laika vīnogu spiede, bet Pīsportas Rīsling (Riesling) vīns ir viens no labākajiem baltvīniem pasaulē.

Viesi pastāstīja, cik Vācijā, Austrijā, Itālijā un Spānijā ir stingri vīna darīšanas likumi, kas nosaka gan vīnam veicamās analīzes, gan to, cik maksimāli daudz vīnogu drīkst ievākt no viena hektāra, kā drīkst miglot u.c. Vācijā aktīvi darbojas arī vīna degustatori, kuri nosaka vīna krāsu, smaržu un garšu. Degustatori reizēm dienā nodegustē pat 200 vīnus, un gadās, ka tieši degustācijā no aptuveni 100 vīniem viens vai divi neiztur pārbaudi un tos nedrīkst pārdot.

Pīsportā vīnogas parasti aug stāvās nogāzēs 100 – 400 metru augstumā virs jūras līmeņa, kur agrāk daudz darbu padarīja ar rokām, taču mūsdienās liels palīgs ir arī tehnika – tagad stāvajās nogāzēs tiek izmantotas arī mašīnas, kuras ir iesietas trosēs.

Ja Latvijas iedzīvotāji arvien plašāk audzē vīnogas, tad Vācijā tie ir banāni, kurus cilvēki vēlas nogatavināt savos dārzos un laukos, taču tie reti kad pilnībā nogatavojas – tāpat kā vīnogas Latvijā. Vīndaris Aloizs uzsvēra, ka Sabiles vīns būtu pilnvērtīgāks, ja vīnogas būtu gatavākas un tās tiktu novāktas oktobra beigās, taču dārzniece Smaida piebilda, ka tad Sabiles Vīna kalna vīnogu vīna nebūtu vispār, jo diemžēl apmeklētāji vēlas nogaršot Vīna kalna ogas un ražas laikā ļoti daudzi tās noplūc. Šī iemesla dēļ Sabiles Vīna kalnā ogas tiek novāktas jau septembrī.

Smaida viesiem pastāstīja par Vīna kalna vēsturi un mūsdienām, uzsverot, ka Vīna kalnā neaug Eiropas vīnogu šķirnes, bet gan galvenokārt Latvijā selekcionētas vīnogu šķirnes, kuras labāk iztur mūsu laika apstākļus. Latvijā vīnogu šķirnes ir radītas pateicoties tādam entuziastam kāds bija selekcionārs Pauls Sukatnieks (1914-1989). Tieši viņa veidotās šķirnes rotā Sabiles Vīna kalnu, un sava vieta kalnā ir atvēlēta arī šķirnei “Dvietes zilā”, kuru var uzskatīt par Latvijas vīnogu šķirņu māti.

Tāpat kā Sabilē jūlija pēdējā nedēļas nogalē tiek svinēti Vīna svētki, tā Pīsportā oktobrī tiek svinēti Vīna ražas svētki, kuri tiek saukti par Romiešu vīnogu spiedes svētkiem un kuros tiek rādīts, kā vīns tapa romiešu laikos – to gatavo, ogas bradājot ar kājām, un vīna gatavotājiem mugurā neiztrūkstoši ir romiešu īpašais apģērbs – tāds līdzi bija arī Leiendekera kungam, kuru viņš uzvilka, lai tajā varētu nofotografēties pie Vīna kalna vīnogu šķirnes “Zilga”. Leiendekera kungs vairākkārt jau ir apmeklējis arī Sabiles Vīna svētkus un uzteica brīnišķīgo svētku kultūras programmu, ielu noformējumu un daudzveidīgo tirgu.

Sabiles viesi atvadījās ar domu nākotnē turpināt sadarbību ar vīnu saistītās jomās.

Fotogrāfijā pirmajā rindā no kreisās: vīna karaliene Mišela, vīna princese Līza, vīna princese Janīne, tūrisma organizatore Sanda Poriņa, otrajā rindā no kreisās – ģimenes terapeits un vīndaris Aloizs Leiendekers un Sabiles pilsētas un Abavas pagasta pārvaldes vadītājs Zigmunds Brunavs. Fotogrāfijas autors: Kaspars Poriņš.

Sanda Poriņa,
Sabiles pilsētas un Abavas pagasta pārvaldes tūrisma organizatore