Es paslēpjos Sabilē, 
Kur pati saule katru domu izauklē,
Kur miers ar spārnu apsedz kalna pakājē,
Kur divkaujā ar upi pārvēršos es lāsītē.
Un kas par to? Es taču esmu Sabilē!
Kur zvanu skaņas tonē iztēli.
Un viss mans spēks, kā vecā teikā vēstīts,
Satop caurspīdīgā Vīnakalna vīnogā…
/Lūcija Volberga/
Sabiles pilsēta un Abavas pagasts
Iedzīvotāju skaits uz 01.01.2011:
Sabiles pilsētā – 1393
Abavas pagastā – 1698
Kopējā teritorijas platība – 164,8 km²
Sabile ir neliela romantiska mazpilsētiņa, kura terasveidīgi izvietojusies Abavas upes senlejas skaistākajā un dziļākajā posmā Talsu novada dienvidu daļā. Pirmo reizi Sabiles vārds rakstos minēts 1253.gadā. Šeit atradās labi nocietināta kuršu pils un senpilsēta. Apmēram XIII – XIV gs. pie vācu feodāļu uzceltās pils izveidojās amatnieku un tirgotāju miests.
Hercoga Jēkaba laikā te bija ierīkota linu austuve, kaļķu un darvas cepļi, dzirnavas. 19.gs. plašā apkārtnē slavināti Sabiles amatnieki – ādmiņi.
Abavas pagasta centrā – Valgalē – 19.gs. bija kroņa muiža, kur visilgāk (līdz pat 1871.g.sākumam) pastāvēja klaušas.
Pilsētas tiesības Sabilei piešķirtas 1917.gadā.
Sabiles simbols ir Vīnakalns – apmēram 1 ha liels vīnogulāju stādījums, kas minēts Ginesa rekordu grāmatā kā vistālāk uz Ziemeļiem esošais vīnogu dārzs pasaulē. Arī pilsētas ģerbonī ir attēlots vīnogas ķekars. Katru gadu jūlija pēdējās nedēļas nogalē Sabilē tradicionāli notiek ikgadējie Vīna svētki.
Otrpus Abavai, Pedvāles muižas teritorijā, tēlnieks Ojārs Feldbergs izveidojis Pedvāles brīvdabas mākslas muzeju, kurā regulāri notiek dažādi mākslinieku plenēri un citi pasākumi, un kur skaistā dabas ainavā ir apskatāmas dažādas instalācijas dabā.
Sabiles pilsētas un Abavas pagasta teritorija daļēji atrodas īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorijā, dabas parkā „Abavas senleja”, tā ir bagāta ar vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļiem – kapsētām un senkapiem.
Sabiles pilsētas vēsturiskais centrs ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, kas dod priekšstatu par Kurzemes mazpilsētas attīstību no 15. līdz 20.gadsimtam. Saglabājušies pilsētas dzīvojamo māju dažādi dekoratīvie elementi, senlaicīgi dakstiņu jumti, daļa no senā ielas bruģa.
2007.gada septembrī Sabiles evaņģēliski luteriskā baznīca atzīmēja 440 gadu jubileju. Sabiles ev.lut. baznīcas zvans ir viens no visvecākajiem Eiropā. Tas liets 1450. gadā un ir saglabājies līdz mūsdienām. Celtnes interjera lielākie dārgumi ir kancele, kas ir vecākā Latvijā, altāris, altārglezna un ērģeles.
Sabiles pilsētā darbojas kultūras nams, Sabiles vidusskola, bērnudārzs “Vīnodziņa”, mūzikas un mākslas skola, divas bibliotēkas, Sabiles aprūpes biedrība „Kalme”. Kopš 2002.gada aktīvi darbojas Sabiles Amatnieku centrs.
Abavas pagastā atrodas sociālās aprūpes centrs „Veģi”, Valgales sākumskola-bērnudārzs un Abavas bibliotēka. 2001.gadā Abavciemā, Valgales muižā, tika atklāts Sabiles novada muzejs.
Sabilei un Abavas pagastam jau daudzu gadu garumā (kopš 1992.gada) ir sadraudzības/sadarbības partneri Nīderlandē – Heino/Raalte pašvaldība, kurā aktīvi darbojas fonda „Heino – Sabile” biedri. Šīs sadarbības ietvaros ir īstenoti dažādi kultūras apmaiņas un pieredzes apmaiņas projekti, bijušas vairākas sadarbības partneru vizītes abās sadraudzības pašvaldībās un ir realizēti daudz dažādi citi projekti.
Visizplatītākais uzņēmējdarbības veids Sabilē ir mazumtirdzniecība, darbojas skaistumkopšanas salons, 3 frizētavas, ziedu veikals, grāmatnīca, šūšanas salons, 2 kafejnīcas, aptieka, pasts. Abavas pagastā visizplatītākā ir tūrisma uzņēmējdarbība un lauksaimniecība.
Kā iecienītākie tūrisma objekti Sabilē un tās tuvākajā apkārtnē jāmin: Sabiles Vīnakalns, Sabiles pilskalns, Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs, „Zeķu krogs”, Abavas rumba, dabas taka „Drubazas”, Sabiles ev.lut. baznīca u.c.
Plašāka informācija par tūrisma iespējām un naktsmītnēm Sabilē un Abavas pagastā atrodama sadaļā „TŪRISMS”
Sabiles vēsture
Senos laikos Abavas upi saukuši citādi. Tur, kur tagadējā Sabiles pilsēta, cēluši baznīcu. Vietai vēl vārda nav bijis. Bet, ko baznīcai pa dienu uzcēluši, tas naktī nobrucis. Sagudrojuši: tas tāpēc, ka vietai nav vārda. Bet – kā saukt? Tad kāds gudrinieks ieteicis celt tikai torni vien. Un tā arī darījuši. Līdzko tornis nācis gatavs, tā uzkāruši zvanu un sākuši zvanīt, bet zvans no torņa notrūcis, vēlies lejā pa krastu un ievēlies upē. Veldamies it kā zvanījis: “Abav, Sabil, Abav, Sabil!” Tā nu upi nosaukuši par Abavu un vietu par Sabili. Tad pārējo baznīcas daļu viegli uzcēluši. Tā teika stāsta par Sabiles izcelšanos. Bet – ko vēsture?
Sabiles vietā reiz dzīvojuši kurši, bet vairāk kā 1000 gadu pirms kuršu ienākšanas – lībieši.
Senajos rakstos Sabile pirmo reizi atzīmēta 1253. g., kad Livonijas ordenis un pāvests savā starpā sadalīja Kuršu zemi. Sabiles novadu ieguva bruņieku ordenis.
Domājams, ka ordeņa pils celšana sākta ap 1300. g. (starp tagadējo Sabiles mazo skoliņu un autoostu).
1321. g. pils pārbūvēta, bet 1563. g. tā bijusi tik tālu sagruvusi, ka no pakalnē esošo sargu torņu lielgabalu šāvieniem pilij akmeņi no sienām biruši ārā … Vēlāk pils drupas izmantotas baznīcas remontā, mūra žoga celšanai ap dievnamu.
1420. g. Sabilē ieceļo čigāni. Pēc Livonijas ordeņa sabrukuma 1560. g. Sabile ietilpst hercogvalstī. Uzplaukst tirdzniecība un mājamatniecība. Ierīko linu austuvi, kaļķu un darvas cepļus, mehāniskās darbnīcas, maltuvi. Attīstās kokapstrāde. Tiek ierīkots vīnogulāju dārzs. Sabiles vīns ir iecienīts visā Kurzemē un eksportēts uz citām Eiropas valstīm.
1567. g. pēc hercoga G. Ketlera pavēles sāk celt baznīcu, kas vēlākos gados vairākkārtīgi tiek remontēta un pārbūvēta.
17. gs. Sabile daudz cietusi no zviedru un poļu karapulku sirojumiem.
1710. g. Sabilē plosās mēra sērga. Daudz cilvēku nomira, bet dzīvi palikušie devās projām mežos.
Izpostītajā pilsētā tirdzniecības un amatniecības uzplaukums sākas tikai pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai 1795. g.
1808. g. pilsētā izceļas liels ugunsgrēks, kas noposta gandrīz visu Sabili.
1838. g. (citos avotos – 1839.g. ) Sabilē atvērta pirmā aptieka.
19. gs. vidū Sabile kļūst par rosīgu saimniecisko centru. Miestā strādā daudz labu ādmiņu. Ādu apstrādāšanā Sabili pārspēj tikai Tukums un Jelgava.
1888. g. 8. aprīlī tiek atklāta Sabiles slimnīca. 
1890. g. tiek uzcelta Sabiles sinagoga, jo tajā laikā pilsētā ir liela ebreju kopiena (ap 73%).
1905. g. revolucionārajā kustībā piedalās arī sabilnieki. Notiek plaši mītiņi. Sabilē ierodas arī soda ekspedīcijas karaspēks.
1917. g. Sabilei piešķirtas pilsētas tiesības.
1925. g. tiek uzcelts vācu biedrības nams Avotu ielā, kas vēlāk izmantots par skolu.
1927. g. Sabilei pievieno daļu no apkārtnes muižas zemēm.
Tā kā Sabile atrodas skaistā vietā – Abavas krastos, apkārt kalni, priežu mežs,- tā sāka veidoties par kūrorta, tūrisma un atpūtas vietu. Sabilē bijuši vairāki atpūtas nami un viesnīcas. 
30. gados galvenie rūpniecības uzņēmumi bija Valdmaņa un Damberga kokrūpniecības uzņēmumi, M. Bērziņa tvaika krāsotava un vilnas apstrādāšanas fabrika, K. Dukāta motorizētā koku rūpniecība.
1934. g. slēdz sērkociņu fabriku “Stars” (vācu okupācijas laikā fabrikas telpā ierīkota kartupeļu kalte).
Vīna kalnā atjaunoti vīnogulāju stādījumi 1937. – 1938. g. pēc vīnogu audzētāja P. Gailīša iniciatīvas ar prezidenta K. Ulmaņa atbalsta.
1941.g. 2. jūlijā Sabilē ienāk pirmās vācu karaspēka vienības.
1941. g. 6. augustā, mežā pie Kārones ietekas Abavā, tiek nošauti 240 Sabiles ebrejus.
1945. g. 9. maijā Sabilē ienāk PSRS karaspēks. Sabiles iedzīvotāji cietuši arī PSRS okupācijas varas iestāžu rīkotajos masu deportācijas arestos. Pēc 2. pasaules kara darbu no jauna uzsāk Sabiles iestādes: Kultūras nams, tuberkulozes slimnīca. Izveidojās plašs sadzīves pakalpojumu tīkls – pirts, frizētava, foto ateljē, šūšanas un apavu labošanas darbnīca, un dažādu citu pakalpojumu sniegšanas punkts.
1956. g. uzbūvēts dzelzsbetona tilts pār Abavu.
1958. g. uzcelta televīzijas pārraižu retranslācijas stacija ar vairāk nekā 40 m augstu torni.
1959. g. tiek uzbūvēta jaunā kultūras nama (Ventspils ielā 14) 1. kārta – kino zāle, bibliotēka un nodarbību telpas.
1964. g. 1. septembrī durvis ver jaunā Sabiles vidusskola. 
1972. g. atklāj kultūras nama piebūvi, kurā atrodas zāle ar 400 vietām.
1975. g. Sabilē uzceļ jaunu autoostu.
1977. g. darbu sāk jaunais pasts.
1978. g. atklāj skaistu brīvdabas estrādi, kur notiek teātra izrādes, koncerti, zaļumballes.
1979. g. tiek uzsākta 18 dzīvokļu mājas celtniecība Parka ielā.
70. gados uzceļ arī Sabiles rūpnīcas jaunās dzīvojamās mājas.
Lielākā daļa iedzīvotāju tika nodarbināti ražošanas apvienības “Latvijas konservi” Sabiles filiālē (1945. g.), ādas galantērijas kombināta “Somdaris” filiālē (1966. g.), kā arī kolhozā “Dzimtene”.
Deviņdesmitie gadi Sabilē, kā jau visā Latvijā, iesoļo ar sarkanbaltsarkanajiem karogiem, LTF un reformām dažādās jomās.
1991. gadā tēlnieks Ojārs Arvīds Feldbergs bijušo Firkspedvāles un Briņķpedvāles muižu ēku apkārtnē izveido Pedvāles brīvdabas mākslas muzeju. Muzeja koncepcija ir dabas ainavas, lauksaimniecības ainavas, kultūras mantojuma un mākslas integrācija vienotā vidē.
Kopš 1992.gada Sabiles pilsētai un Abavas pagastam ir sadraudzības/sadarbības partneri Nīderlandē – Heino/Raalte pašvaldība, kurā aktīvi darbojas fonda „Heino – Sabile” biedri. Šīs sadarbības ietvaros ir īstenoti dažādi kultūras apmaiņas un pieredzes apmaiņas projekti, bijušas vairākas sadarbības partneru vizītes abās sadraudzības pašvaldībās un ir realizēti daudz dažādi citi projekti.
1992. g. līdz ar “Somdara” likvidāciju, Sabilē palielinās bezdarbnieku rindas.
Savu darbību sašaurina un drīz arī izbeidz konservu rūpnīca, kas savu nosaukumu laika gaitā mainījusi vairākkārt.
1993. g. Sabile trīs dienu garumā atzīmē savu 740 gadu jubileju.
1995. g. 8. februārī iznāk pirmais Sabiles pilsētas informatīvā izdevuma numurs.
1994. g. 12. maijā Sabilē atklāj pensionāru aprūpes istabu Pilskalna ielā. Sabilē tas ir ievērojams notikums un iedzīvotāju vērtējumā vajadzīgs un labs darbs.
1995. g. 19. aprīlī Sabilē viesojās Guntis Ulmanis. Par piemiņu šim notikumam prezidents Vīna kalna pakājē iestāda ābelīti.
1996. g. 2. jūlijā ar Latvijas Republikas Ministru Kabineta rīkojumu izveidota īpaši aizsargājama kultūrvēsturiska teritorija “Abavas ieleja”, kurā tiek ietverta arī Sabiles pilsēta.
1998. g. Sabiles veco ļaužu aprūpes centrs “Kalme” uzņem pirmos iemītniekus.
1998. g. Tiek atklāta Sabiles mūzikas un mākslas skola.
1999. g. vasarā pirmo reizi pilsētā sāk svinēt Vīna svētkus, kas kļūst par ikgadēju tradīciju.
Sabiles pilsētas un Abavas pagasta teritorijas dažādos lokos ir bijušas savstarpēji cieši saistītas to ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ – Sabile atrodas Abavas pagasta „viducī”, Abavas senlejas skaistākajā un dziļākajā posmā.
2000. g. 15. augustā, apvienojoties Sabiles pilsētai un Abavas pagastam, tiek izveidots Sabiles novads.
2001.gadā Abavciemā, Valgales muižā, tiek atklāts Sabiles novada muzejs.
Kopš 2002.gada aktīvi darbojas Sabiles Amatnieku centrs.
No 2004.gada Sabiles pilsētai un Abavas pagastam ir sava interneta mājas lapa www.sabile.lv
2006.gadā Sabiles kultūras nama telpās tiek atvērts Sabiles Jauniešu centrs.
2007.gada septembrī Sabiles evaņģēliski luteriskā baznīca atzīmē 440 gadu jubileju.
2008.gadā Sabiles novadā tiek uzņemti augsti viesi: 31.janvārī Sabilē darba vizītē ierodas Latvijas Republikas prezidents Valdis Zatlers, kurš apmeklē Sabiles vidusskolu. Savukārt 20.augustā Sabili apmeklē Eiropas Parlamenta prezidents H.G.Potterings un viņu pavadošā delegācija – Pedvālē tiek noorganizēta viņa tikšanās ar dažādu Latvijas mazākumtautību un nacionālo biedrību pārstāvjiem no Sabiles, Talsiem un Rīgas.
Ar 2009.gada 1.jūliju Latvijas Republikā notikušās teritoriālās reformas rezultātā, apvienojoties 16 Talsu rajona pašvaldībām, Sabiles novads (Sabiles pilsēta un Abavas pagasts) tiek iekļauts Talsu novada sastāvā.
Smagā ekonomiskā situācija valstī 2009.gadā ietekmē arī Sabiles iestādes:
pašvaldības SIA “Sabiles veselības centrs” darbība naudas līdzekļu trūkuma dēļ tika apturēta 2009.gada 22.jūnijā,
13.08.2009. Talsu novada dome pieņem lēmumu par SIA „Sabiles veselības centrs” likvidāciju;
No 2010./2011.m.g. bijušajās Valgales sākumskolas telpās darbojas Upesgrīvas speciālās sākumskolas Valgales struktūrvienība.
2010.gada nogalē, piesaistot Eiropas līdzekļus, rekonstruēta Sabiles pirts ēka.
2011.gada 27.janvārī Sabilē svinīgi tiek atklāts Sabiles sporta centrs.
2011.gada 11.maijā Sabiles mūzikas un mākslas skola atzīmē savu 20 gadu jubileju.