Sabiles pilsētas un Abavas pagasta pārvaldes struktūrvienība
Sabiles kultūras nams

Adrese: 

Ventspils iela 14, Sabile, 
Talsu novads, LV – 3294 
e-pasts: kulturasabile@inbox.lv 
Tālr.  63252269

Vadītāja: Gerda Zeberiņa

Kultūras namā atrodas arī: Sabiles bibliotēka un Mūzikas un mākslas skola

Sabiles kultūras namā darbojas šādi kolektīvi:   

Sieviešu vokālais ansamblis „Vērmelīte” (vad. Ilzīte Zvirgzdiņa)

Eiropas senioru deju kolektīvs „Abava” (vad. Modris Vanags)

Amatierteātris (rež. Inga Krišāne)

Grupa „SBL” (vad. Vilnis Bumbiers)

Aerobika (vad. Eva Golubovska)

Lietišķās mākslas pulciņš (vad. Ina Valtere)

Pirmskolas bērnu deju kolektīvs (vad. Arnis Kalniņš)

1-4.kl. deju kolektīvs (vad. Arnis Kalniņš)

Bērnu popgrupa „Labais” (vad. Zinta Ošenberga)

Pirmskolas bērnu popgrupa (vad. Zinta Ošenberga)

Muzikantu saiets Sabilē

Tauta runā, ka viss jaunais ir labi piemirsts vecais, vadoties pēc šīs atziņas, vēlamies uzrunāt un iekustināt muzikantus, jo Sabiles kultūras namā starp vīriešu un sieviešu dienu, 25. februārī plkst 21:00 ir iecere rīkot balles muzikantu saietu.

Tajā jūsu, muzikantu,  spēlētie 3 gabali iesākumā tiktu arī vērtēti/ vērtēs klausītāji, ne tarifikācijas žūrija/ + jums jāsagatavo 1-3 anekdotes no muzikantu dēkainās dzīves- spilgtas situācijas, par ko būtu gardi jāsmejas arī citiem/, kā arī ,līdz 45 min programma, spēlējama balles daļā pēc pašu izvēles/ lai pašam padodas un tautai patīk/.

Pasākuma formāts- lustīga groziņballe.

Gādāsim, lai jūs justos gaidīti- būs kvalitatīva apskaņošana un muzikantu pārbaudītas vērtības- rosols un karbonādes!!! Mīļi gaidītas arī jūsu “otrās pusītes “un arī līdzjutēji, tikai iepriekš ziņojiet par muzikantu un draugu skaitu.Šīs ziņas ar nepacietību gaidīsim līdz 20. februārim.

Pieteikšanās, zvanot uz Sabiles k/n-63252269 vai Gerdai 27020740, kā arī rakstot uz e-pastu kulturasabile@inbox.lv. Ja galīgi neveicas, zvaniet Ivetai 26519437.

Uz redzēšanos Sabilē, tā – uz pavasara pusi!

“Sadancis” Sabilē Padomju laika noskaņās

Sestdien, 21.janvārī plkst.19.00 uz Sabiles kultūras nama skatuves dēļiem sadancos deju kolektīvi no Talsu un Dundagas novadiem. Šī gada SADANCĪ sagatavotās dejas demonstrēs pavisam 11 deju kolektīvi. Savukārt sabilnieki viesiem uzburs Padomju laika noskaņas, ļaujot atcerēties pagājušā gadsimta 50-60tiem gadiem raksturīgo.

Talsu un kaimiņu novadu deju kolektīvu SADANCIS ir gadskārtējs pasākums, kurš notiek ik gadu laikā starp ziemu un pavasari jeb pirms deju skatēm. SADANCĪ tiekas jauniešu, vidējās paaudzes un senioru deju kolektīvi, lai profesionāli izrādītos, padižotos, satiktu kolēģus, uzmundrinātu un atbalstītu viens otru.

Šogad dejotājus uzņems Sabiles kultūras nams, kurā tikšot uzburta pagājušā gadsimta 50-60to gadu aura jeb t.s. Padomju laika “atkušņa periods”. Tie būs jaušami ne tikai skatuves noformējumā un pasākuma vadītājas, Sabiles kultūras nama vadītājas Gerdas Zeberiņas tērpā, bet arī gaidāmi pārsteigumi no Sabiles amatierteātra puses. 

Uz SADANCI-2012 pieteikušies pavisam 11 deju kolektīvi:
* Talsu tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Talsu kurši” (vadītāja Lita Freimane)
* Talsu Valsts ģimnāzijas jauniešu deju kolektīvs “Delveri” (vadītāja Lita Freimane)
* Valdemārpils kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Krišjānis” (vadītāja Gunta Kupše)
* Dundagas novada senioru deju kolektīvs “Dun-dang” (vadītāja Dace Treinovska)
* Stendes tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Teika” (vadītāja Liene Konopacka)
* Talsu tautas nama senioru deju kolektīvs “Draudzība” (vadītāja Jolanta Ozola)
* Pastendes kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Spriganis” (vadītāja Iveta Kālberga)
* Pastendes kultūras nama jauniešu deju kolektīvs “Austris” (vadītāja Iveta Kālberga)
* Bērnu un jauniešu centra jauniešu deju kolektīvs “Rūdis” (vadītāja Dace Kalniņa)
* Laidzes brīvā laika pavadīšanas centra vidējās paaudzes deju kolektīvs “Virpulis” (vadītāja Sarmīte Rozenberga)
* Laucienes kultūras nama senioru deju kolektīvs “Nurme” (vadītāja Agrita Sūniņa)

Koncerta noslēgumā skatītājiem un dalībniekiem dāvanu būs sarūpējis vidējās paaudzes deju kolektīvs “Talsu kurši”, kuri uzstāsies ar īpašu koncertprogrammu “Mūsu ziema”. Savukārt pēc koncerta, plkst.21.00, ikviens gaidīts uz diskotēku. Ieeja uz koncertu un diskotēku – bez maksas.

Avots: www.talsi24.lv

Sabiles kultūras nama jaunās zāles atklāšana 22.10.2011. – Jauns sākums uz jauniem dēļiem

Sabiles kultūras nama zāle ilgi nebija piedzīvojusi tādu interesentu pieplūdumu – gan paši sabilnieki, gan viesi vēlējās redzēt un sajust jaunās zāles un skatuves spožumu un auru. Beidzot bija pienācis ilgi gaidītais un lolotais brīdis, kad svinīgi varēja pārgriezt lentu un aizsākt jaunus stāstus un jaunas atmiņas uz jauniem dēļiem. Zāle nu ir kļuvusi gaišāka gan krāsu ziņā, gan arī ieguvusi jaunas un spožas gaismas, vecie skatuves dēļi ir nomainīti pret jauniem un stabiliem, vecais parkets ir kļuvis spožāks un gludāks, skatuve ieguvusi jaunu ietērpu ar skaistiem aizkariem. Pie jaunajām zāles durvīm tika atvērts koferis ar veco dēļu gabaliņiem, kurus kā atmiņas visi zāles viesi varēja paņemt sev līdz.

Kolektīvi, kas kultūras namu sauc par savām otrajām mājām, bija sagatavojuši pārsteidzošus un jaukus priekšnesumus. Tika dziedāts, dejots, smiets, kā arī varēja pakavēties nedaudz vēstures atmiņās par kultūras nama pirmsākumiem melnbaltās fotogrāfijās, kur savas mākslinieciskās gaitas aizsākuši nu jau visiem zināmie Sabiles puiši Māris Žigats, Pēteris un Aldis Lundes ar saviem Pienvedēja piedzīvojumiem, filozofs Kaspars Rolšteins, režisors un brīvmākslinieks Gatis Cīrulis.

Pasākumu pagodināja leģendārās grupas Credo puiši Sabiles amatierteātra izpildījumā, kurus sagaidīja spiedzošas un sajūsmas pilnas meitenes ar ziediem. Jaunā skatuve nu ir tik profesionāli aprīkota, ka arī Tīna Tērnere to atzina par labu esam ar savu apsveikumu. Arī Talsu tautas deju kolektīvs „Rūdis” ar savu sniegumu parādīja, ka skatuve ir ērta un piemērota arī dejotājiem. Skatuvi pieņēma arī paši mazākie dejotāji, kas savus vieglos solīšus cītīgi tipināja Arņa Kalniņa vadībā. Lielu degsmi varēja vērot bērnu popgrupas „Labais” dalībniekos un tā vadītājas Zintas Ošenbergas acīs, kuriem tāpat kā jaunajai skatuvei tagad ir jauns ietērps – jauni aizkari, tā arī dziedātāji bija jaunos un krāsainos tērpos, kas dziedātprieku raisīja divtik lielu. Dāmas no vokālā sieviešu ansambļa „Vērmelīte” Ilzītes Zvirgzdiņas vadībā sveica jaunos dēļus ar līksmām dziesmām, kā arī Eiropas senioru deju kopa „Abava” Modra Vanaga uzraudzībā griezās jautrās dejās. Kultūras nama direktore Gerda Zeberiņa savā solo dejā izrādīja savu mīlestību pret vecajiem dēļiem, uz kuriem piedzīvots tik daudz, un tie tiek tagad glabāti kā atmiņas. Lielu skatītāju sajūsmu un saucienus „atkārtot” izpelnījās sarīkojumu deju kolektīvs ar dalībniekiem un vadītāju Ingu Krišāni no Sabiles amatierteātra – dejotāju lepnums par savu sniegumu un tiekšanās būt profesionāļiem izpelnījās skaļus zāles aplausus.

Ar mazu ironijas devu uz skatuves svinīgi vīru plecos  tika ienesta liela dāvana ar sārtu lentu, paziņojot, ka beidzot ir saņemti jaunie krēsli. Taču dāvanu atverot, zāles viesus sveica visiem tik ļoti atpazīstamie, leģendārie un arī nedaudz iemīļoties vecie, labie zilie krēsli, kuri uzskatāmi vēl bija lāpīti, lai dāmas balles laikā nepaliktu ar uzirušām zeķubiksēm, jo šiem krēsliem vēl kādu laiku būs jākalpo šim mērķim. Tomēr Talsu domes pārstāvji apgalvoja, ka mazliet jāpaciešas, bet jauni krēsli būšot.

Ar cerībām, ka krēsli būs, vakara otrā daļa turpinājās ar balli grupas „Jurkant” gaumē, kas izrādījās arī – sabilnieku gaumē, jo atjaunotais zāles parkets savu pirmo balli pavadīja ar neskaitāmiem dejotgribētāju soļiem.

Sabiles Vīna svētki 2011’ pārsteidz, aizrauj, sajūsmina un vieno!

Jau trīspadsmito reizi Sabile svinēja savus Vīna svētkus, kas pulcēja vēl vairāk apmeklētājus, kā jebkad. Mazās Sabiles ieliņas bija apmeklētāju piepildītas, tā bija patīkama drūzma, kam nācās spraukties cauri, lai tiktu pie iecerētā pasākuma, pie kārotā amatnieka un vīndara, vai vienkārši ļauties pastaigai svētku noskaņās. Šogad Sabile bija īpaši izrotājusies, pie durvīm un pat logiem gozējās zaļas un smaržojošas meijas, ziedi, baloni un lentas Sabiles ģerboņa krāsās. Un liels prieks bija par tiem svētku apmeklētājiem, kuri bija tērpušies noteiktajās krāsās.

Lai gan piektdien ilgstošais lietus lika arī mazliet saspringt svētku organizētājiem un mazliet samirkt garākās vīnstīgas vītnēm, visi ticēja un zināja, ka vakarā mākoņi izklīdīs, un muzikālā saulrieta laikā teju vai varēja vērot sauli iegrimstam Sabiles pakalnos. Lietus nenoskaloja arī garāko vīnstīgu, un tā kā pirmais rekords tika ierakstīta Sabiles rekordu grāmatā.

Sestdienas rīts nāca ar daudzsološu sauli un kūpošu miglu virs Abavas. Kad Sabile tika ietērpta ziedu rotā, tirgotāji iekārtojušies un viesi ieradušies, tika atklāti Sabiles Vīna svētki 2011’, un mazpilsētas svētku patīkamā dunoņa varēja sākties visās sētās, ieliņās un pakalnos.

Stiprinieki mērojās spēkiem, dzīvnieki lepojās spalvu spožumā, zobu asumā un savu saimnieku paklausībā, Vaironis un Tekla pulcēja pircējus krāmu tirgū, kur ikviens varēja atrast sev gan sen kārotu lietu, gan arī tādu, kas vienkārši citiem vairs nav vajadzīga, bet noteikti vēl ir derīga kādā citā, tikai sev zināmā jomā. Ja kājas kādam bija nogurušas un gars novājināts, varēja ļauties Zilās Margas masāžai desmit santīmu vērtībā. Tie, kuri neticēja, ka rozīne tiešām var pārtapt par vīnogu, varēja pārliecināties, ka Sabilē var notikt viss, pat šādas neticamas pārvērtības. Vīngliemeži jau trešo gadu mums parādīja savu nesteidzīgo sacensību garu, un šogad veiklākais izrādījās gliemezis nr. 13. Dažiem izredzētajiem bija arī tas gods un iespēja pavērot kādu kailgliemezi pie striptīza stieņa.

Sabiles dabas veidotā bobsleja trase ieguva otrreizēju elpu, jo interesenti piepildīja abas kalna malas ar ziņkārīgiem acu skatiem. Un nebūt’ ne šļūkt gribētāji pa vīna putām bija jāmeklē – to vēlējās izdarīt teju vai katrs, it sevišķi tas šķita aizraujoši mazākajiem, kas nošļūcienu pabeidza ar putām aplipuši, mīksti iegrimstot salmu gubā.

Kamēr vīns vienoja lielos, kazas siers vienoja mazos, kuriem bija īpašs uzdevums – uzzīmēt kaziņu Grietiņu Sabiles Vīna kalna galiņā. Taču par cik jau izsenis visiem labi zināms fakts, ka pie laba vīna piederas labs siers un otrādi, un degustācijas laikā bija tikai teicami vīni un izcili sieri, tad Vaironis ar Teklu nosprieda, ka visi šie labākie vīni sader ar vislabākajiem sieriem.
Lapsenes tika savārdotas  zaptes burkās kuplā skaitā, pat ne uz abu roku pirkstiem saskaitāmas, tāpat kā vīnogu mīcītāji disko ballītē.

Kad visi bija jau iesildījušies sacensībās par saderīgāko vīnu un kazas sieru, to visu izdejojuši vīnogu mīcīšanas diskoballītē, teatralizētais gājiens ar tēmu „Ražots Latvijā, Sabilē…” varēja sākties ar fanfarām un tūkstošiem ziņkārīgu acu pāru. Tika atrādītas tādas Latvijā ražotas preces kā, piemēram, Sabiles kulinārijas izstrādājumi – vēršace, kāpostu tītenis, viltotais zaķis, siļķe kažokā, kartupelis mundierī, un visiem kulinārijas brīnumiem aiz muguras satraukts tipināja „Sabiles Augļu Dārzeņu Kombināta” pēdējais zirnītis. Latvijā ražotas gājienu atbalstīja arī līgavas for sale, kuras piedāvāja arī fiktīvās laulības. Rubrika „Šeit ir darbs!” bija aktuāla slaucējām, kurām darba netrūka, kā arī daudzbērnu ģimenītei ar pieciem bērnu ratiņiem. Tika izrādīti Latvijā ražoti latvieši, dārzeņi, kā arī vesela bērnu dārza grupiņa ar mazliet aizdomīgu, taču respektējamu bērna dārza audzinātāju. Varēja apskatīt Latvijā ražotu bekonu, šūšanas darbnīcu ar ļoti ekskluzīviem pagājušā gadsimta „Rīgas modes” apģērbiem un vēl dažādiem citiem Latvijā ražotiem labumiem. Teatralizēto gājienu noslēdza pašu gatavots „Dzimtenītes” aparāts, pie kura aktīvi darbojās tā saimnieks, un saimniece uz gāzes plīts cepa smaržīgas olas.

Vairoņa un Teklas vadītajā apsveikumu koncertā mūs iepriecināja pasaulslaveni mākslinieki kā Tīna Tērnere, Vera Serdjučka, YMCA (jauno vīriešu kristīgā asociācija), Gorans Bregovičs un vēl daudzas citas cienījamas zvaigznes.

Pēc visu gaidītās Ugunsskulptūras, kas kā vienmēr pārsteidza skatītājus ar savu unikalitāti,  visi svētku apmeklētāji nodevās ugunīgām dejām grupas „Roja” pavadījumā.

Pēdējā svētku dienā, neskatoties uz lietū pārplūdušajiem Abavas ūdeņiem, tomēr daži drosmīgie plosti startēja teatralizētajā laivu nobraucienā. Bērni sadziedājās popgrupu salidojumā, un tad jau sekoja pats pēdējais šo svētku pasākums – Normunda Rutuļa sirsnīgais un profesionāla snieguma koncerts.

Vīna svētku organizētāji pateicas ikvienam dalībniekam, atbalstītājam, tirgotājam, vīndarim un skatītājam, kuri palīdzēja veidot šo svētku brīnišķīgi pozitīvo atmosfēru!
Paldies visiem atsaucīgajiem fotogrāfiem, it īpaši Andim Alksniņam!

Tiekamies četrpadsmitajos Sabiles Vīna svētkos 2012’!

Visi svētku foto šeit

Sabilē tika dalītas bučas

1. jūnijs kā diena, kas īpašu svētku veidā veltīta speciāli bērniem, pirmo reizi tika atzīmēta 1950.gadā. Kopš tā laika Starptautiskā bērnu aizsardzības diena ir kā nemainīga tradīcija daudzās pasaules valstīs, un šajā dienā daudzviet notiek dažādi pasākumi, kas veltīti bērniem, sniedzot prieku un sajūtu, ka šī ir viņu diena.

Sabilē bērniem šajā dienā tika dāvātas bučas un īpaši saulains koncerts. Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā īpašās bučas tika sūtītas no Rīgas Mateja skoliņas bērniem, kuri dziedāja dziesmas ar Lūcijas Volbergas vārdiem un Gundegas Briukas mūziku. Kristīgi izglītojošs bērnu un jauniešu centrs „Matejs”, jeb  Mateja skoliņa ir Rīgas Mateja draudzes nodibinājums un savu darbību veic jau 14 gadus, un šai skoliņai ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Lūciju Volbergu. Mazie dziedātāji Sabiles centru pieskandināja katrs ar savu īpašo dziesmu. Svētku dienas koncertā dziesmiņās tika apdziedāti visdažādākie bērnu draugi – ziloņi, klauniņi, lapsenes, tauriņi, mušas, lelles u.c.
Kā zināms, arī sabilniekiem ir savas dziesmas ar Lūcijas Volbergas vārdiem un Viļņa Bumbiera mūziku. Un lai to pierādītu Mateja skoliņas bērniem, ka arī mums ir savas Lūcijas dziesmas, bērnu popgrupa „Labais” Zintas Ošenbergas vadībā izpildīja vienu no populārākajām Lūcijas un Viļņa dziesmām „Buča”. Koncertā piedalījās visi dziesmu autori – Lūcijas Volberga, Gundega Briuka un Vilnis Bumbiers.
Mums tomēr labpatīkas teikt, ka Lūcija ir sabilniece, nevis rīdziniece, jo kā Lūcija pati lepni saka „mana Sabile!”, un mēs – „mūsu Lūcija!”.

„Nekad nepazaudē spēju priecāties un brīnīties – par saules zaķīšiem, varavīksni, pirmo pavasara mušu un rotaļlietu. Un ir pilnīgi vienalga, cik Tev ir gadu, maza lācīša, lelles vai klauniņa uzticība Tevi var sargāt un pavadīt visu mūžu,” saka Lūcija.

Īpaši tveicīgajā bērnu svētku dienā ikviens saņēma pozitīvas domas un emocijas gan no Lūcijas, gan no mazajiem dziedātājiem un viņu audzinātājām, kā arī no Sabiles kultūras nama zaļā klauniņa un bērnu bibliotēkas rozā klauniņa.
Paldies par saulaino bērnu aizsardzības dienu!