Sabiles pilsēta un Abavas pagasts

Es paslēpjos Sabilē,
Kur pati saule katru domu izauklē,
Kur miers ar spārnu apsedz kalna pakājē,
Kur divkaujā ar upi pārvēršos es lāsītē.
Un kas par to? Es taču esmu Sabilē!
Kur zvanu skaņas tonē iztēli.
Un viss mans spēks, kā vecā teikā vēstīts,
Satop caurspīdīgā Vīnakalna vīnogā…
/Lūcija Volberga/

Sabiles pilsēta un Abavas pagasts

 

Iedzīvotāju skaits uz 01.01.2009.:
Sabiles pilsētā - 1444
Abavas pagastā - 1731

Kopējā teritorijas platība - 164,8 km²

Sabile ir neliela romantiska mazpilsētiņa, kura terasveidīgi izvietojusies Abavas upes senlejas skaistākajā un dziļākajā posmā Talsu novada dienvidu daļā. Pirmo reizi Sabiles vārds rakstos minēts 1253.gadā. Šeit atradās labi nocietināta kuršu pils un senpilsēta. Apmēram XIII - XIV gs. pie vācu feodāļu uzceltās pils izveidojās amatnieku un tirgotāju miests.

Hercoga Jēkaba laikā te bija ierīkota linu austuve, kaļķu un darvas cepļi, dzirnavas. 19.gs. plašā apkārtnē slavināti Sabiles amatnieki – ādmiņi.

Abavas pagasta centrā – Valgalē – 19.gs. bija kroņa muiža, kur visilgāk (līdz pat 1871.g.sākumam) pastāvēja klaušas.

Pilsētas tiesības Sabilei piešķirtas 1917.gadā.

Sabiles simbols ir Vīnakalns – apmēram 1 ha liels vīnogulāju stādījums, kas minēts Ginesa rekordu grāmatā kā vistālāk uz Ziemeļiem esošais vīnogu dārzs pasaulē. Arī pilsētas ģerbonī ir attēlots vīnogas ķekars. Katru gadu jūlija pēdējās nedēļas nogalē Sabilē tradicionāli notiek ikgadējie Vīna svētki.

Otrpus Abavai, Pedvāles muižas teritorijā, tēlnieks Ojārs Feldbergs izveidojis Pedvāles brīvdabas mākslas muzeju, kurā regulāri notiek dažādi mākslinieku plenēri un citi pasākumi, un kur skaistā dabas ainavā ir apskatāmas dažādas instalācijas dabā.

Sabiles pilsētas un Abavas pagasta teritorija daļēji atrodas īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorijā, dabas parkā „Abavas senleja”, tā ir bagāta ar vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļiem – kapsētām un senkapiem.

Sabiles pilsētas vēsturiskais centrs ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, kas dod priekšstatu par Kurzemes mazpilsētas attīstību no 15. līdz 20.gadsimtam. Saglabājušies pilsētas dzīvojamo māju dažādi dekoratīvie elementi, senlaicīgi dakstiņu jumti, daļa no senā ielas bruģa.

2007.gada septembrī Sabiles evaņģēliski luteriskā baznīca atzīmēja 440 gadu jubileju. Sabiles ev.lut. baznīcas zvans ir viens no visvecākajiem Eiropā. Tas liets 1450. gadā un ir saglabājies līdz mūsdienām. Celtnes interjera lielākie dārgumi ir kancele, kas ir vecākā Latvijā, altāris, altārglezna un ērģeles.

Sabiles pilsētā darbojas kultūras nams, Sabiles vidusskola, bērnudārzs “Vīnodziņa”, mūzikas un mākslas skola, divas bibliotēkas, Sabiles aprūpes biedrība „Kalme”. Kopš 2002.gada aktīvi darbojas Sabiles Amatnieku centrs.

Abavas pagastā atrodas sociālās aprūpes centrs „Veģi”, Valgales sākumskola-bērnudārzs un Abavas bibliotēka. 2001.gadā Abavciemā, Valgales muižā, tika atklāts Sabiles novada muzejs.

Sabilei un Abavas pagastam jau daudzu gadu garumā (kopš 1992.gada) ir sadraudzības/sadarbības partneri Nīderlandē – Heino/Raalte pašvaldība, kurā aktīvi darbojas fonda „Heino – Sabile” biedri. Šīs sadarbības ietvaros ir īstenoti dažādi kultūras apmaiņas un pieredzes apmaiņas projekti, bijušas vairākas sadarbības partneru vizītes abās sadraudzības pašvaldībās un ir realizēti daudz dažādi citi projekti.

Visizplatītākais uzņēmējdarbības veids Sabilē ir mazumtirdzniecība, darbojas skaistumkopšanas salons, 3 frizētavas, ziedu veikals, grāmatnīca, šūšanas salons, 2 kafejnīcas, aptieka, pasts. Abavas pagastā visizplatītākā ir tūrisma uzņēmējdarbība un lauksaimniecība.

Kā iecienītākie tūrisma objekti Sabilē un tās tuvākajā apkārtnē jāmin: Sabiles Vīnakalns, Sabiles pilskalns, Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs, „Zeķu krogs”, Abavas rumba, dabas taka „Drubazas”, Sabiles ev.lut. baznīca u.c.

Plašāka informācija par tūrisma iespējām un naktsmītnēm Sabilē un Abavas pagastā atrodama sadaļā „TŪRISMS”