Sabiles vēsture

Senos laikos Abavas upi saukuši citādi. Tur, kur tagadējā Sabiles pilsēta, cēluši baznīcu. Vietai vēl vārda nav bijis. Bet, ko baznīcai pa dienu uzcēluši, tas naktī nobrucis. Sagudrojuši: tas tāpēc, ka vietai nav vārda. Bet - kā saukt? Tad kāds gudrinieks ieteicis celt tikai torni vien. Un tā arī darījuši. Līdzko tornis nācis gatavs, tā uzkāruši zvanu un sākuši zvanīt, bet zvans no torņa notrūcis, vēlies lejā pa krastu un ievēlies upē. Veldamies it kā zvanījis: "Abav, Sabil, Abav, Sabil!" Tā nu upi nosaukuši par Abavu un vietu par Sabili. Tad pārējo baznīcas daļu viegli uzcēluši. Tā teika stāsta par Sabiles izcelšanos. Bet - ko vēsture?

Sabiles vietā reiz dzīvojuši kurši, bet vairāk kā 1000 gadu pirms kuršu ienākšanas - lībieši.

Senajos rakstos Sabile pirmo reizi atzīmēta 1253. g., kad Livonijas ordenis un pāvests savā starpā sadalīja Kuršu zemi. Sabiles novadu ieguva bruņieku ordenis.

Domājams, ka ordeņa pils celšana sākta ap 1300. g. (starp tagadējo Sabiles mazo skoliņu un autoostu).
1321. g. pils pārbūvēta, bet 1563. g. tā bijusi tik tālu sagruvusi, ka no pakalnē esošo sargu torņu lielgabalu šāvieniem pilij akmeņi no sienām biruši ārā ... Vēlāk pils drupas izmantotas baznīcas remontā, mūra žoga celšanai ap dievnamu.

1420. g. Sabilē ieceļo čigāni. Pēc Livonijas ordeņa sabrukuma 1560. g. Sabile ietilpst hercogvalstī. Uzplaukst tirdzniecība un mājamatniecība. Ierīko linu austuvi, kaļķu un darvas cepļus, mehāniskās darbnīcas, maltuvi. Attīstās kokapstrāde. Tiek ierīkoti vīnogulāju dārzi. Sabiles vīns ir iecienīts visā Kurzemē un sūtīts pat uz ārzemēm.

1567. g. pēc hercoga G. Ketlera pavēles sāk celt baznīcu, kas vēlākos gados vairākkārtīgi tiek remontēta un pārbūvēta.

17. gs. Sabile daudz cietusi no zviedru un poļu karapulku sirojumiem.

1710. g. Sabilē plosās mēra sērga. Daudz cilvēku apmira, bet dzīvi palikušie devās projām mežos.
Izpostītajā pilsētā tirdzniecības un amatniecības uzplaukums sākas tikai pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai 1795. g.

1808. g. pilsētā izceļas liels ugunsgrēks, kas noposta gandrīz visu Sabili.

1838. g. (citos avotos - 1839.g. ) Sabilē atvērta pirmā aptieka.

19. gs. vidū Sabile kļūst par rosīgu saimniecisko centru. Miestā strādā daudz labu ādmiņu. Ādu apstrādāšanā Sabili pārspēj tikai Tukums un Jelgava.

1888. g. 8. aprīlī tiek atklāta Sabiles slimnīca.

1890. g. tiek uzcelta Sabiles sinagoga, jo tajā laikā pilsēta kļuvusi par žīdisku pilsētu. Žīdu ir vairāk nekā 73%.

1905. g. revolucionārajā kustībā piedalās arī sabilnieki. Notiek plaši mītiņi. Sabilē ierodas arī soda ekspedīcijas karaspēks.

1917. g. Sabilei piešķirtas pilsētas tiesības.

1925. g. tiek uzcelts vācu biedrības nams Avotu ielā, kas vēlāk izmantots par skolu.

1927. g. Sabilei pievieno daļu no apkārtnes muižas zemēm.

Tā kā Sabile atrodas skaistā vietā - Abavas krastos, apkārt kalni, priežu mežs,- tā sāka veidoties par kūrorta, tūrisma un atpūtas vietu. Sabilē bijuši vairāki atpūtas nami un viesnīcas.

30. gados galvenie rūpniecības uzņēmumi bija Valdmaņa un Damberga kokrūpniecības uzņēmumi, M. Bērziņa tvaika krāsotava un vilnas apstrādāšanas fabrika, K. Dukāta motorizētā koku rūpniecība.

1934. g. slēdz sērkociņu fabriku "Stars" (vācu okupācijas laikā fabrikas telpā ierīkota kartupeļu kalte).
Vīna kalnā pirmie stādījumi ierīkoti 1937. - 1938. g. pēc vīnogu audzētāja P. Gailīša iniciatīvas ar prezidenta K. Ulmaņa atbalstu.

1941.g. 2. jūlijā Sabilē ienāk pirmās vācu karaspēka vienības.

1941. g. 6. augustā mežā pie Kārones ietekas Abavā nošauj 240 Sabiles ebrejus.

1945. g. 9. maijā Sabilē ienāk PSRS karaspēks. Sabiles iedzīvotāji cietuši arī PSRS okupācijas varas iestāžu rīkotajos masu deportācijas arestos. Pēc 2. pasaules kara darbu viena pēc otras un no jauna uzsāk Sabiles iestādes: Kultūras nams, tuberkulozes slimnīca. Plašs izveidojās sadzīves pakalpojumu tīkls - pirts, frizētava, foto ateljē, šūšanas un apavu labošanas darbnīca, un dažādu citu pakalpojumu sniegšanas punkts.

1956. g. uzbūvēts dzelzsbetona tilts pār Abavu.

1958. g. uzcelta televīzijas pārraižu retranslācijas stacija ar vairāk nekā 40 m augstu torni.

1959. g. pilsēta saņem jaunā kultūras nama (Ventspils ielā 14) 1. kārtu - kino zāli, bibliotēku un nodarbību telpas.

1964. g. 1. septembrī durvis ver jaunā Sabiles vidusskola.

1972. g. atklāj kultūras nama piebūvi, kurā atrodas zāle ar 400 vietām.

1975. g. Sabilē uzceļ jaunu autoostu.

1977. g. darbu sāk jaunais pasts.

1978. g. atklāj skaistu jauno brīvdabas estrādi, kur notiek teātra izrādes, koncerti, zaļumballes.

1979. g. tiek uzsākta jaunās 18 dzīvokļu dzīvojamās mājas Parka ielā celtniecība.

70. gados uzceļ arī "Sabiles konservi" Sabiles rūpnīcas jaunās dzīvojamās mājas.

Lielākā daļa iedzīvotāju tika nodarbināti ražošanas apvienības "Latvijas konservi" Sabiles filiālē (1945. g.), ādas galantērijas kombināta "Somdaris" filiālē (1966. g.), kā arī kolhozā "Dzimtene".

Deviņdesmitie gadi Sabilē, kā jau visā Latvijā, iesoļo ar sarkanbaltsarkanajiem karogiem, LTF un reformām dažādās jomās.

1991. gadā tēlnieks Ojārs Arvīds Feldbergs bijušo Firkspedvāles un Briņķpedvāles muižu ēku apkārtnē izveido Pedvāles brīvdabas mākslas muzeju. Muzeja koncepcija ir dabas ainavas, lauksaimniecības ainavas, kultūras mantojuma un mākslas integrācija vienotā vidē.

Kopš 1992.gada Sabiles pilsētai un Abavas pagasatam ir sadraudzības/sadarbības partneri Nīderlandē – Heino/Raalte pašvaldība, kurā aktīvi darbojas fonda „Heino – Sabile” biedri. Šīs sadarbības ietvaros ir īstenoti dažādi kultūras apmaiņas un pieredzes apmaiņas projekti, bijušas vairākas sadarbības partneru vizītes abās sadraudzības pašvaldībās un ir realizēti daudz dažādi citi projekti.

1992. g. līdz ar "Somdara" likvidāciju, Sabilē sākas bezdarbs.
Savu darbību sašaurina un drīz arī izbeidz pavisam konservu rūpnīca, kas laika gaitā savu nosaukumu mainījusi vairākkārt.

1993. g. Sabilē 3 dienu garumā atzīmē savu 740 gadu jubileju.

1995. g. 8. februārī iznāk pirmais Sabiles pilsētas informatīvā izdevuma nummurs.

1994. g. 12. maijā Sabilē atklāj pensionāru aprūpes istabu Pilskalna ielā. Sabilē tas bija ievērojams notikums un iedzīvotāju vērtējumā, vajadzīgs un labs darbs.

1995. g. 19. aprīlī Sabilē viesojās G. Ulmanis. Par piemiņu šim notikumam Vīna kalna pakājē iestādīja ābelīti.

1996. g. 2. jūlijā ar Latvijas Republikas Ministru Kabineta rīkojumu izveidota īpaši aizsargājama kultūrvēsturiska teritorija "Abavas ieleja", kurā tiek ietverta arī Sabiles pilsēta.

1998. g. Sabiles veco ļaužu aprūpes centrs "Kalme" uzņem pirmos iemītniekus.

1998. g. Tiek atklāta Sabiles mūzikas un mākslas skola.

1999. g. vasarā pirmo reizi pilsētā sāka svinēt Vīna svētkus, kas kļūst par ikgadēju tradīciju.

Sabiles pilsētas un Abavas pagasta teritorijas dažādos laiku lokos ir bijušas savstarpēji cieši saistītas to ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ – Sabile atrodas Abavas pagasta „viducī”, Abavas senlejas skaistākajā un dziļākajā posmā:

2000. g. 15. augustā, apvienojoties Sabiles pilsētai un Abavas pagastam, tiek izveidots Sabiles novads.

2001.gadā Abavciemā, Valgales muižā, tiek atklāts Sabiles novada muzejs.

Kopš 2002.gada aktīvi darbojas Sabiles Amatnieku centrs.

No 2004.gada Sabiles pilsētai un Abavas pagastam ir sava interneta mājas lapa www.sabile.lv

2006.gadā Sabiles kultūras nama telpās tiek atvērts Sabiles Jauniešu centrs.

2008.gadā Sabiles novadā tiek uzņemti augsti viesi: 31.janvārī Sabilē darba vizītē ierodas Latvijas Republikas prezidents V.Zatlers, kurš apmeklē Sabiles vidusskolu. Savukārt 20.augustā Sabili apmeklē Eiropas Parlamenta prezidents H.G.Potterings un viņu pavadošā delegācija - Pedvālē tiek noorganizēta viņa tikšanās ar dažādu Latvijas mazākumtautību un nacionālo biedrību pārstāvjiem no Sabiles, Talsiem un Rīgas. 

Latvijas Republikā notikušās teritoriālās reformas rezultātā ar 2009.gada 1.jūliju, apvienojoties 16 Talsu rajona pašvaldībām, Sabiles novads (Sabiles pilsēta un Abavas pagasts) tiek iekļauts Talsu novada sastāvā. 

Smagā ekonomiskā situācija valstī 2009.gadā ietekmē arī Sabiles iestādes:

pašvaldības SIA "Sabiles veselības centrs" darbība naudas līdzekļu trūkuma dēļ tika apturēta jau 2009.gada 22.jūnijā, 13.08.2009. Talsu novada dome pieņem lēmumu par SIA „Sabiles veselības centrs” likvidāciju;

ar 2009.gada 1.septembri Valgales pirmsskolas izglītības iestādes divas grupas tiek pievienotas Sabiles PII “Vīnodziņa” un četri klašu komplekti (2.-5.klase) – Upesgrīvas speciālajai sākumskolai. Pirmsskolas iestādi šeit apmeklē 20 bērni.