Apskates objekti

Sabiles Amatnieku centrs

Amatnieku centrā darbojas prāvs pulks Sabiles un tuvākās apkārtnes iedzīvotāju, kuru darbošanās rezultātu – skaistās segās, spilvenos, cimdos, zeķēs, sedziņās, šallēs, lakatos u.c. rokdarbos - varat redzēt pastāvīgi iekārtotajā izstādē. Amatnieku centrā  var iegriezties arī, lai saņemtu konsultāciju kādā no rokdarbu tehnikām - tamborēšanā, adīšanā, izšūšanā vai arī  tekstilmozaīkas veidošanā. Ja ir vēlme nopietni nodarboties ar lietišķo mākslu, Amatnieku centrā var palīdzēt sagatavoties, lai kļūtu par Latvijas Amatniecības kameras zelli vai meistaru.

Adrese: Rīgas ielā 9, Sabile

 Informācija: Tālr.26152461.

Zviedru cepure

Gleznainās Abavas ielejas kreisajā krastā starp Kandavu un Sabili atrodas atpūtas bāze „Zviedru cepure” Atpūtas bāze piedāvā: vasarā - rodeļu trasi (307 m), izjādes, iespēju makšķerēt Abavā, vietu lieliem pasākumiem pie Abavas, skatuvi, telšu vietas; ziemā - kalnu slēpošanu (260 m gara trase ar pacēlājiem), braukšanu ar sniega dēļiem, pacēlājus, inventāra nomu, instruktorus, arī distanču slēpošanu u.tml., visu gadu - kafejnīcu un naktsmītnes nelielos namiņos.

Leģenda par "Zviedru cepuri" vēsta, ka šis uzkalniņš ir bijusi kulta vieta. Tas uzmests "Zviedru kara laikā" (17.gs) Te apbedīts Zviedru karavadonis un viņa sieva. Viņiem par piemiņu iestādīti liepa un ozols, bet pašu kalnu karavīri uzmetuši ar cepurēm. Tepat apglabāti arī 200 karavīri ar visiem zirgiem.

Informācija: www.zviedrucepure.lv

Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs

Pedvāles vārds hronikās lasāms kopš 1230. gada. Pedvāles muižas kompleksu veido trīs muižas – Firkspedvāle, Briņķpedvāle un Mācītājmuiža.

Pedvāles brīvdabas mākslas muzeju, kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un ietilpst Īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorijā „Abavas ieleja”, Firkspedvāles un Briņķpedvāles muižu ēku apkārtnē 1992.gadā sācis veidot viens no pazīstamākajiem Latvijas tēlniekiem Ojārs Feldbergs (1947), tādējādi realizējot savu ieceri par plašu LAND ART parku arī Latvijā – Abavas upes senlejas 150 ha lielā teritorijā izveidojot Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeju.

Muzeja pastāvīgo kolekciju skaistā dabas ainavā veido vairāk nekā 150 mākslas darbu, kas radīti simpoziju, plenēru un darbnīcu laikā. Tā ietver Ojāra Feldberga darbu ekspozīcijas, kā arī daudzu citu Latvijas un ārzemju mākslinieku darbus.

Katru vasaras sezonu šeit notiek arī plenēri, simpoziji un radošās darbnīcas, izstādes, notiek izrādes, koncerti un citi mākslas pasākumi, kas pulcē daudz radošu cilvēku no Latvijas un ārvalstīm.

Firkspedvālē atrodas krodziņš „Dāre” un viesu nams.

Informācija: Tālr.29133374, www.pedvale.lv

Brinkenu kapliča

Kapliča celta 1780.gadā par godu baronam Brinkenam un viņa sievai. Stāsta, ka zem kapličas esot īstas kapenes. Tur esot arī dārglietas, bet tās nav izdevies atrast.

Sabiles Vīnakalns

Sabiles Vīnakalnu pilnīgi noteikti var uzskatīt par Sabiles simbolu.  Arī Sabiles pilsētas ģerbonī ir attēlots vīnogu ķekars.

Sabiles Vīnakalns ir unikāls ar to, ka tas esot ticis ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā, kā vistālāk uz ziemeļiem atrodošais vīna dārzs, kur brīvā dabā audzē vīnogas. Kalna virsotne atrodas apmēram 34 metru augstumā virs pilsētas un Abavas upes līmeņa.

Sabiles Vīnakalns ir izveidots divas reizes: pirmo reizi vācu laikā (14.-16. gs.), bet pēc tam pilnībā atjaunots pirmās Latvijas brīvvalsts laikā 1936. gadā. Hercoga Jēkaba laikā vīnogulāju kultūra Sabilē papildināta ar jaunām šķirnēm, līdz ar to vīnogu audzēšana vērtusies plašumā. Sākot ar šo laiku (17.gs. vidu), parasti arī sāka atzīmēt Sabiles Vīnakalna izveidošanos. Sabiles Vīnakalna stiprais un skābenais vīns bijis ļoti iecienīts gan hercogistes galmos, gan citās Eiropas valstīs, uz kurām šis vīns ticis eksportēts.

20.gadsimtā Sabiles Vīnakalna atdzimšana sākās 1936. gadā. Dažādos avotos tiek minēts, ka iniciatīva nākusi no toreizējā Latvijas valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa. Kā pierādījums tam, ka Vīnakalns ticis izveidots Latvijas brīvvalsts laikā un ir devis ražu, ir 1939. gada rudenī Jelgavā notikusī Latvijas vīnogu izstāde, kuru organizēja Latvijas lauksaimniecības kamera un kurā bijis atrodams arī neliels Sabiles Vīnakalna pirmās ražas stends.

Pēc 2. pasaules kara Sabiles Vīnakalna ierīkošanu turpināja Pūres dārzkopības izmēģinājuma stacija. Tad sekoja laiks, kad mainījās Vīnakalna apsaimniekotāji, samazinājās darbu intensitāte tajā, un vēlāk Vīnakalns vispār netika apsaimniekots.

Uz studentu entuziasma pamata Sabiles Vīnakalnu sāka atjaunot 1989. gadā.

1995.gada 27.aprīlī Sabiles Vīnakalnu ar savu ierašanos pagodinājis arī bijušais Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis, piemiņai par šo vizīti Vīna kalna pakājē iestādot ābelīti.

2003.gada 18.jūnijā Latvijas Republikas Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze parakstīja dokumentu, ar kuru LR Zemkopības ministrija atteicās no īpašuma tiesībām uz Vīnakalnu par labu Sabiles novada domei. Kopš Vīnakalns ir pašvaldības īpašums, to apsaimnieko pašvaldības aģentūra "Sabile" - ik vasaru tajā strādā dārzniece ar diviem palīgiem.

2008.gada 25.jūlijā, 10.Sabiles Vīna svētku pirmajā dienā, Latvijas Republikas Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze papildināja Sabiles Vīnakalna vīnogu audzi, iestādot šķirnes „Modra Kravčina” vīnogulāja Vitis vinifera var. Sativa, kas ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā kā pasaules vecākais vīnogulājs, stādiņu. Šo vīnogulāja stādiņu 2008.gada maijā Eiropas Savienības lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmes laikā zemkopības ministrs saņēma kā dāvanu no Mariboras (Slovēnija) mēra Franka Kanglera. Šajā Slovēnijas pilsētā aug šis pasaules vecākais vīnogulājs, kura stādiņš nu ir iestādīts arī Sabiles Vīnakalnā.

Vīnakalna augstums ir 33,7 m (~115 m virs jūras līmeņa). Kopējā dārza platība - 1,5 ha. 2 Vīnakalnā regulāri tiek papildināti vīnogulāju stādījumi: te aug aptuveni 15 dažādu šķirņu vīnogulāju, pavisam aptuveni 650 stādu. Pārsvarā tās ir pazīstamā latviešu selekcionāra Paula Sukatnieka izveidotās šķirnes. Visvairāk Vīnakalnā aug šķirnes "Zilga" vīnogas. Vīnakalnā aug arī tādi  eksotiski augi kā persiki, aprikozes, valrieksti.

Sabiles pilskalns

Pilskalns atrodas 25 metru augstumā virs Sabiles un 110 metru virs jūras līmeņa. Pilskalna vienīgā no dabas neaizsargātā A puse nocietināta ar 3 m dziļu un 10 m platu grāvi, aiz kura uzbūvēts ap 5 m augsts valnis 45x60 m liels. Kalna pakāji apjož ap 10 m plata terase.

Arheoloģiskie izrakumi pirms 25 gadiem liecināja, ka Pilskalnu 10.- 13.gadsimtā apdzīvojuši lībieši.

Uz austrumiem no pilskalna no 10. līdz 16.gadsimtam atradusies Sabiles senpilsēta. Noskaidrots, ka pilsētā varēja būt dzīvojuši ap 100 cilvēku. Arheoloģiskajos izrakumos tur tika atrastas visdažādākās senlietas – naži un īlēni, arkla lemeši un makšķerāķi, saktas un gredzeni, trauki un arī 14.gadsimta monētas un daudzi citi priekšmeti - arī tādi, kas liecina, ka sabilnieki piedalījušies dažādās kulta izdarībās.

Ebreju sinagoga

Pilsētas apbūves iespējas vienmēr ir noteicis reljefs : celt namus un ierīkot dārzus varēja tikai šaurā joslā starp upi un senkrasta nogāzi. Pilsētas vēsturiskā apbūve ir 15. – 19.gs. pilsētbūvniecības piemineklis. Vecpilsētas centrs atrodas iepretī tiltam. Gar šaurajām līkumotajām ieliņām paceļas senlaicīgas mājas, pārsvarā vienstāva koka ēkas. Arhitektoniski vērtīgākās 19.gs. celtnes atrodas Talsu, Ventspils, Rīgas, arī Kuldīgas ielās.

Strautu ielā 4, Sabilē, atrodas 1890.g. celtā Ebreju sinagoga. Šajā laika periodā Sabilē ir bijusi liela ebreju tautas kopiena. Sinagoga tās paredzētajam mērķim tika izmantota līdz  2. pasaules karam, kad sākās fašistiskais genocīds pret ebrejiem. Aptuveni 5 km no Sabiles, Kuldīgas virzienā, atrodas holokausta upuru piemiņas vieta – masu kaps, kur 1941.gada 6.augustā tika nošauti un aprakti vienā lielā kapā 240 Sabiles ebreju, līdz ar to praktiski iznīcinot līdz tam lielo un aktīvo šīs tautas kopienu Sabilē. Pie Sabiles atrodas arī Ebreju kapi.

Padomju varas gados Sinagogā ir bijusi ierīkota sporta zāle, bet vēlāk ilgu laiku tā stāvējusi tukša. 90-to gadu sākumā tēlnieks O. Feldbergs un fonds „Abavas ieleja” sāka apsaimniekot šo ēku, Sinagogas restaurācijai nepieciešamos līdzekļus piesaistot no Zviedrijas Nacionālā kultūras mantojumu pārvaldes un Latvijas Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas. Ēkā tika ierīkots Mūsdienu mākslas un kultūras mantojuma centrs, kurā varētu rīkot izstādes un organizēt koncertus.

Adrese: Strautu ielā 4, Sabile

Informācija: Tālr.29133374

17.gs. lielgabals

Hercoga Jēkaba laikā 17.gadsimtā Kurzemes hercogiste bija ļoti labi bruņojusies – visi kuģi, muižas un pilsētas bija apgādātas ar lielgabaliem. Kurzemē tajā laikā bija 1800 lielgabalu, no kuriem mūsdienās vairs saglabājušies 43, viens no tiem atrodas Sabilē – iemūrēts uz gājēju ietves  Talsu ielā.

Luterāņu  baznīca

Baznīca celta 16.gs. vidū (1567.gadā) romāņu stilā.  Pēc 100 gadiem tā tika atjaunota, jo 16. – 17. gs. mijā tā tikpat kā sabruka. Sabiles baznīcai ir Kurzemes baznīcu tipiskā pazīme – tornis šim dievnamam piebūvēts vēlāk, aptuveni pēc 50 gadiem. Tajā laikā  baznīcas tornī tika uzstādīts zvans, kas ir visvecākais visā Latvijā. Tas liets 1450. gadā un ir saglabājies vēl līdz mūsdienām.

Celtnes interjera lielākie dārgumi ir kancele (izgatavota 1592. gadā), kas ir visvecākā Latvijā, altāris, 19.gs. ērģeles un altārglezna. Nozīmīga ir 19.gs. vācu autora altārglezna, kas radīta 1860.gadā. 1996.gada decembrī pēc gleznas restaurācijas arhibīskaps Jānis Vanags to iesvētīja.

Adrese: Ventspils ielā 2/4, Sabile

Abavas rumba

Abava ir Ventas labā krasta pieteka un ir 7. garākā upe Latvijā - 129 km gara. Senos laikos Abavas ūdeņos kristīja bērnus, jo upe tika uzskatīta par svētupi.

Abavas rumba ir vairāku pakāpju, aptuveni 2 metrus augsts, ūdenskritums, kas izveidojies Abavas straumei plūstot pāri dolomīta slieksnim. Pavasara palu laikā, kad straumes ātrums pie rumbas sasniedz pat 3 m/s, ūdenskritums, kas patiesībā atgādina lielu krāci, vienmēr pulcē ūdens tūristus. Pie rumbas Abavas labajā krastā izveidojusies maza atteka, kas veido Čigānu salu. Lejpus ūdenskritumam upē ir kāda straujtece – Lašu brasls.

Informācija: www.abavasrumba.lv

Sventes dzirnavas

Netālu no Sabiles, aiz Virbupes ietekas Abavā, atradušās 1909.gadā celtas dzirnavas. No dzirnavām vairs pāri palikušas tikai drupas.

Iemesls, kāpēc šeit brauc tūristi, ir trošu ceļš pāri Abavai jeb tā sauktais " trulītis" – gaisa tramvajs. Agrāk "trulīti" izmantojuši kā ierīci, lai vieglāk varētu pārvest miltus uz otru Abavas krastu.

Informācija: Tālr.26321906

Māras kambari

~14 km aiz Sabiles  Kuldīgas virzienā,  Abavas senlejas labajā krastā atrodas smilšakmens alas – Māras kambari - vairākas nelielas smilšakmens alas un atsegumi.

Māras kambari senatnē bijusi kulta vieta. Runā, ka naktīs tur varot redzēt nāras dejojam, - tām gan nedrīkst tuvoties, jo tad ikviens paliekot mēms.

Par Māras kambaru rašanās vēsturi ir vairākas teikas un nostāsti. Piemēram: Senos laikos dzīvojusi kāda sieviete vārdā Māra, kas ganījusi lopus. Ļaudis viņu uzskatījuši par burvi, jo viņas mītnes tuvumā naktī dzirdētas neparastas skaņas. Ļaudis sākuši uzskatīt, ka te dzīrēs pulcējas raganas un burvji. Ciema iedzīvotāji padzinuši Māru un viņa apmetusies alās. Kopš tās reizes viņa vairs nav redzēta, tikai Māras dienas rītos pirms saullēkta pie Abavas dzirdama velēšana – Māra savā vārdadienas rītā nākot veļu mazgāt.

Ap 250 m uz austrumiem no Māras kambariem atrodas 11,5 m garā Laupītāju ala. Nostāsti vēsta, ka senatnē laupītāji te slēpuši mantu.

Rotkaļa darbnīca

Latvju rotas un rakstus nevar uzskatīt par tukšām, tehniskām vai materiālām nejaušībām – svarīgs ir to elementu raksturs un saturs. Latvietis cieši ticēja, ka daudzināt dievišķo un labo var ne vien vārdiem, bet arī ar rakstu zīmēm. Tādējādi mūsu raksti, simboli nostājas blakus mūsu tautas dziesmām, liecinot par mūsu  kultūras vēsturi, saturu un diženumu. Lai izskaustu ļauno un ieviestu labo, latvietis  izrakstīja visu savu apkārtni ar svētzīmēm – auda, grieza, cirta un iekala tās rotās...

Viens no šo rotu un zīmju izgatavotājiem sastopams arī Sabilē. Jau vairākus gadus LAK diplomēts meistars rotkaļa amatā  Harijs Jaunzems, pētot arheoloģisko atradumu materiālus un publikācijas par vēsturi un kultūru, izzina un atdarina senās, dzelzs laikmeta rotas, atlej un kaļ bronzā mūsu svētzīmes.

H.Jaunzema darinātās rotas veicinājušas mūsu kultūras un vēstures izpratni, arī tautisko jušanu un spriešanu. Arī Sabiles pilsētas atpazīstamība ir veicināta caur meistara darinātām rotām – tās sastopamas ne tikai Latvijā, bet ir aizceļojušas arī uz daudzām Eiropas valstīm, kā arī uz Krieviju, Ameriku un Japānu.

Par rotkaļa darbu un darba tehnoloģiju, par senajām rotām un to valkāšanas tradīcijām un par mūsu svētzīmju nozīmi interesējas daudzi meistara darbnīcas apmeklētāji, it sevišķi jaunieši un studenti.

Adrese:  Ventspils ielā 20, Sabile

Informācija: Tālr. 29995605.

Zeķu krogs Saules dārzā

Sabilē  var apskatīt kādu interesantu un savdabīgu privātu kolekciju, kurā skatāmas daudz dažādas lietas un priekšmeti: zeķes, pogas, rotaļlietas, darbarīki, kaklasaites, bērnu zīmējumi  u.c. Kolekcijas īpašnieks aizrautīgi un interesanti apmeklētājiem izstāstīs par savu kolekciju, tās rašanās vēsturi, izrādīs savu savdabīgi iekārtoto dārzu. Ieeja par ziedojumiem.

Adrese: Blaumaņa ielā 4, Sabile

Informācija: Tālr.63252789

Leļļu dārzs

Netālu no Vīnakalna, nelielā laukumiņā Rīgas ielas malā, aplūkojama salmu leļļu kolekcija – Leļļu dārzs. Aptuveni 200 dažādi ģērbtas, dažāda lieluma lelles piesaista garāmgājēju un garāmbraucēju uzmanību un tie piestāj, lai apskatītu šo kolekciju tuvāk un izvaicātu kolekcijas īpašnieci par šīs idejas un kolekcijas rašanās vēsturi un uzdotu citus interesējošos jautājumus. Lelles iespējams apskatīt katru dienu. Ieeja par ziedojumiem.

Informācija: 27017696

Koka rotaļlietu kolekcija

Privāta koka rotaļlietu kolekcija, par kuru tās veidotājs un īpašnieks saka: „Šī kolekcija veidota kā veltījums tām dzīvajām radībām, kuras mēs, cilvēki, esam nogalinājuši, nomocījuši, lai apmierinātu savas ērtības, labklājību, ēstgribu, mantrausību...It kā šī pasaule piederētu tikai mums...” Ieeja par ziedojumiem.

Adrese: Rīgas ielā 12, Sabilē

Informācija: Tālr.2 6542227

Sabiles novada muzejs

Sabiles novada muzejs dibināts kā sabiedriskais muzejs 2001.gada oktobrī. 2004. gada oktobrī Sabiles novada muzejs ir apstiprināts kā Abavas bibliotēkas struktūrvienība.

Muzejs atrodas bijušajā Valgales muižā, tautas namā, 6 km no Sabiles. Ēkas otrajā stāvā ir apskatāma nacionālā romantisma stilā veidota zāle, kuru rotā Talsu mākslinieka Žaņa Sūniņa gleznojumi pēc latviešu tautas pasaku motīviem. Muzejā ir savākti senlaicīgi priekšmeti, liecības par dzīvi Sabiles pilsētā un Abavas pagastā laikmetu griežos.

Muzejā ir apskatāmi Sabiles pilsētas valdes zīmogs, senie galdniecības un citi darbarīki, senie sadzīves priekšmeti, rokdarbi, dokumenti un fotogrāfijas par dzīvi Sabilē un Abavas pagastā no 19.gs. beigām līdz mūsdienām, Sabiles Vīna svētku fotomirkļi, Mākslas akadēmijas studentu gleznas, kuras tapušas novada apkārtnē.

Informācija: Tālr.63200840 (pirmdienās, trešdienās, piektdienās)