Goda Grāmata

Sabiles novada Goda grāmata

Sabiles novada Goda grāmatā ierakstāmi cilvēki, kuriem ir īpaši nopelni novada attīstībā, neatkarīgi no laika intervāla, kā arī cilvēki, kuru piemiņa iemūžināma Sabiles novada vēsturē.

Par īpašiem nopelniem uzskatāmi:
1.Pozitīva Sabiles novada vārda nešana republikā un pasaulē.
2. Ilggadēju Sabiles novada darbinieku mūža ieguldījums profesijā un tās prestiža celšana iedzīvotāju vidū.
3. Kultūras, izglītības un sporta darbība novadā ar paliekošu nozīmi.
4. Jaunu tradīciju veidošana.
5. Saimnieciskā darbība novadā ar pozitīviem rezultātiem.
6. Labdarība Sabiles novada vai iedzīvotāju labā.

Sabiles novada Goda grāmatā ierakstīti:

2002.gada 18.novembrī

Mārtiņš Bērziņš (1873.-1968.), Sabiles pilsētas galva nacistiskās Vācijas okupācijas laikā,
– par pilsonisko drosmi, izglābjot Sabiles čigānu kopienu no nošaušanas.

Artūrs Bērziņš (1927.-1978.), kolhoza “Baltija” priekšsēdētājs 1954.-1973.g.,
– par prasmi saimniekot un panākt augstus ekonomiskos rezultātus visā kolhoza pastāvēšanas laikā.

Maiga Bumbiere (1924.- 2008.), ilggadēja kultūras darba organizatore 1958.-1983.g.,
– par prasmi iesaistīt jauniešus kultūras dzīvē.

Žanis Brača (1912.-1992.),Sabiles evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs 1947.-1992.g.,
– par Sabiles evaņģēliski luteriskās draudzes saglabāšanu padomju iekārtas laikā.

Arnolds Dukāts (1924.-2010.), Sabiles pilsētas Darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas priekšsēdētājs 1953.-1977.g.,
– par ieguldīto darbu pilsētas izaugsmē un Sabiles vēstures pētīšanu un apkopošanu.

Alberts Graudiņš (1916.- 2003.), frizieris 1932.-1996.g.,
– par ilggadēju darbu un savas profesijas prestiža celšanu un uzturēšanu, kā arī par sabiedrisko darbību pilsētā.

Viktors Kleimanis (1922.-2000.), Sabiles pilsētas kultūras nama direktors 1945.-1992.g.,
– par ieguldīto darbu kultūras dzīves attīstībā. Viņa vadībā tika uzcelts kultūras nams un brīvdabas estrāde.

Rūdolfs Lindemanis (1932.-1997.), Abavas ciema tautas deputātu padomes izpildu komitejas priekšsēdētājs 1955.-1990.g.,
– par ieguldīto darbu pagasta iedzīvotāju sabiedriskās dzīves vadīšanā.

Oļģerts Sametis (1931.-2001.), Sabiles vidusskolas direktors 1959.-1965.g.,
– par ieguldīto darbu Sabiles un apkārtnes pagastu iedzīvotāju izglītības līmeņa celšanā. Viņa vadībā tika uzcelta Sabiles vidusskola 1964.gadā.

2003.gada 18.novembrī

Spodra Bērziņa (1921.-1995.), Sabiles vīna kalna dārzniece – agronome 1945.-1967.g.,
– par ieguldīto darbu Sabiles vīna kalna kopšanā un veidošanā, veicinot tā ierakstīšanu Ginesa rekordu grāmatā.

Vilis Jankevics (1911.-1990.), skolotājs, kora diriģents 1948.-1990.g.,
– par ziedotu mūžu izglītībai un kultūrai Abavas pagastā.

Alīda Jermolova (1933.-1994.), Sabiles bērnu bibliotēkas vadītāja, bibliotekāre 1955.-1970.g.,
– par Sabiles bērnu bibliotēkas izveidošanu.

Amanda Pika (1918.-1981.), Sabiles vidusskolas skolotāja, mācību pārzine 1963.-1980.g.,
– par teicami organizētu mācību darbu Sabiles vidusskolā un mūža ieguldījumu jaunatnes audzināšanā.

Lūcija Zaice (1912.-1998.), Sabiles kultūras nama režisore 1955.-1989.g.,
– par mūža ieguldījumu Sabiles kultūras tradīciju veidošanā un amatiermākslas attīstības sekmēšanā.

Ojārs Feldbergs (1947.), tēlnieks,
– par Pedvāles brīvdabas muzeja izveidošanu, par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un Sabiles vārda popularizēšanu pasaulē.

Emīlija Ozoliņa (1918.-2006.), fotogrāfe 1947.-1993.g.,
– par laikmeta sadzīves tradīciju iemūžināšanu fotogrāfijās.

Marija Šteinberga (1928.), ādas un galantērijas izstrādājumu “Somdaris” filiāles vadītāja 1968.-1971.g., apvienotā kolhoza “Dzimtene” priekšsēdētāja 1971.-1984.g.,
– par veiksmīgu lielu darba kolektīvu vadīšanu.

Zuzanna Tālberga (1914.-2007.), ārste,
– par ilggadēju ārstes darbu Sabilē.

2004.gada 18.novembrī

Jānis Lācis (1920.-1998.), veterinārārsts,
– par mūža ieguldījumu profesijā un aktīvu darbību Abavas ielejas dabas un vides aizsardzībā.

Milda Eglīte (1919. – 2008.),
-par pilsonisko drosmi pēckara gados un aktīvu dzīves pozīciju visa mūža garumā.

Margita Ruško (1927.), skolotāja, tēlniece,
– par ieguldījumu jaunatnes estētiskajā audzināšanā, tēlniecībā un novada kultūrvides veidošanā.

2005.gada 18.novembrī

Velga Krekovska (1949.), Sabiles pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāja 1990.-2001.,
– par ieguldījumu Sabiles pilsētas dzīves vadīšanā valstī vissmagākajos – Atmodas gados.

Vilnis Bumbiers (1955.), mūziķis, komponists,
– par ieguldījumu ar paliekošu nozīmi Sabiles novada kultūras dzīvē.

Dzintars Čīča (1993.), 6.klases skolnieks,
– par Sabiles novada vārda nešanu republikā un pasaulē, par panākumiem bērnu Eirovīzijas konkursā 2003.gadā.

2006.gada 17.novembrī

Ina Valtere (1943.), Sabiles Amatnieku centra vadītāja,
– par ilggadēju aktīvu darbošanos amatniecības tradīciju popularizēšanā Sabiles novadā.

Gunārs Ziedkalns (1939.), Sabiles vidusskolas fizikas un informātikas skolotājs,
– par mūsdienīgu informācijas tehnoloģiju ieviešanu Sabiles vidusskolā un novadā.

Gunta Belševica (1949.), Sabiles aprūpes biedrības ,,Kalme” priekšsēdētāja,
– par veco ļaužu aprūpes centra ,,Kalme” izveidošanu un tā darbības nodrošināšanu.

2007.gada 17.novembrī

Gunta Zalcmane (1941.), Sabiles novada bērnu bibliotēkas bibliotekāre 1969.-2007.,
– par mūža ieguldījumu kultūras darbā, aktīvu darbību sabiedriskajā dzīvē un radošu pieeju bērnu iesaistīšanā brīvā laika lietderīgai pavadīšanai.

Veneranda Iskrova (1940.), Sabiles vidusskolas skolotāja 1964.-2007.,
– par izglītības attīstības veicināšanu un finanšu resursu piesaistīšanu Sabiles vidusskolas darba pilnveidošanai; projektu izstrādi 1994.-2007.

Zenta Kalniņa (1934.), Sabiles vidusskolas skolotāja 1957.-2007.,
– par mūža ieguldījumu profesijā un sakarā ar 50 darba gadiem.

2008.gada 17.novembrī

Andris Millers (1956.), Sabiles vidusskolas un Sabiles mūzikas un mākslas skolas skolotājs,
– par Tautas frontes kustības un Zemessardzes organizēšanu un iedzīvināšanu un pilsoniskās apziņas aktivizēšanu Sabilē Latvijas Atmodas gados, par ieguldījumu bērnu un jauniešu izglītošanā un audzināšanā un par aktīvu līdzdalību Sabiles sabiedriskajā un kultūras dzīvē.

Sabiles pilsētas un Abavas pagasta Goda grāmata

Latvijas Republikā notikušās teritoriālās reformas rezultātā ar 2009.gada 1.jūliju, apvienojoties 16 Talsu rajona pašvaldībām, līdzšinējais Sabiles novads (Sabiles pilsēta un Abavas pagasts) tiek iekļauts Talsu novada sastāvā, kur Sabiles pilsēta un Abavas pagasts turpina savu līdzāspastāvēšanu.
Saskaņā ar Talsu novada domes 16.09.2010.apstiprināto nolikumu „Par Talsu novada pilsētu un pagastu Goda rakstiem” –
Talsu novada pilsētu un pagastu Goda rakstu (turpmāk – Goda raksts) piešķir:
1.fiziskām personām, kas ir attiecīgās pilsētas vai pagasta iedzīvotāji vai kuru iestādes, uzņēmumi, sabiedriskas organizācijas atrodas attiecīgajā pilsētā vai pagastā, vai savā darbībā ir saistīti ar attiecīgo pilsētu vai pagastu;
2. juridiskām personām, kas ir attiecīgās pilsētas vai pagasta iestādes, uzņēmumi, sabiedriskas organizācijas vai savā darbībā ir saistīti ar attiecīgo pilsētu vai pagastu;
3. attiecīgās pilsētas vai pagasta ārvalstu sadraudzības partneriem, iestādēm, to pārstāvjiem, sadarbības organizācijām vai to vadītājiem.

Goda rakstu piešķir par:

1.nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās pilsētas vai pagasta attīstībā;
2.ilggadēju un pašaizliedzīgu darbu attiecīgajā pilsētā vai pagastā;
3.veikumu attiecīgās pilsētas vai pagasta un ārvalstu sadarbības veicināšanā;
4.nopelniem attiecīgās pilsētas vai pagasta tēla veidošanā;
5.sabiedriski nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās pilsētas vai pagasta pilsoniskās sabiedrības veidošanā.
Apbalvošanu ar Goda rakstu var ierosināt attiecīgās pilsētas vai pagasta iedzīvotāji vai iedzīvotāju apvienības, iesniedzot attiecīgās pilsētas un/vai pagasta pārvaldē iesniegumu un aprakstu par apbalvojamo un viņa nopelniem attiecīgajā pilsētā vai pagastā vai sadarbībā ar attiecīgo pilsētu vai pagastu.
Neskatoties uz teritoriālajām pārmaiņām, ar 2010.gadu tiek turpināti ieraksti Goda grāmatā, jo iepriekš minētais Goda rakstu nolikums nosaka, ka Talsu novada pilsētas un pagasti var turpināt arī šādu tradīciju.
Lēmumu par apbalvošanu ar Sabiles pilsētas un Abavas pagasta Goda rakstu un par ierakstīšanu Sabiles pilsētas un Abavas pagasta Goda grāmatā pieņem ar pārvaldes vadītāja rīkojumu izveidota komisija.

Sabiles pilsētas un Abavas pagasta Goda grāmatā ierakstīti:

2010.gada 18.novembrī

Dzidra Cīrule (1940.), ilggadēja Sabiles pilsētas un Abavas pagasta pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāja, Valgales sākumskolas izveidotāja;

-par ilggadēju un pašaizliedzīgu darbu Sabiles pilsētā un Abavas pagastā – parmūža ieguldījumu izglītības darbā.

FONDS „HEINO – SABILE” (Nīderlande), vadītāja Yvonne Wagenaar,
-par ilggadēju starptautisko sadarbību ar Sabiles pilsētu un Abavas pagastu -par starpkultūru sadraudzības un jaunu zināšanu iegūšanas veicināšanu, aktīvu sadarbības projektu realizēšanu unnozīmīgu materiālo ieguldījumu Sabiles pilsētas un Abavas pagasta attīstībā.

Dzidra Siliniece (1935.), biedrības „Dālija” valdes priekšsēdētāja;
-par sabiedriski nozīmīgu ieguldījumu Sabiles pilsētas un Abavas pagasta pilsoniskās sabiedrības veidošanā.

Lūcija Volberga (1954.), dzejniece;
-par nopelniem Sabiles tēla popularizēšanā.

Ziedīte Začeste (1967.), biedrības „Vīnoga” valdes priekšsēdētāja;
-par veikumu Sabiles pilsētas un Abavas pagasta ārvalstu sadarbības veicināšanā un nopelniem Sabiles tēla popularizēšanā;

Aivars Žimants (1958.), SIA „Pure Food” uzņēmuma padomes priekšsēdētājs;
-par nozīmīgu ieguldījumu Sabiles pilsētas un Abavas pagasta attīstībā – par ilggadēju materiālo atbalstu kultūras un sporta pasākumu organizēšanā.

2011.gada 18.novembrī

Dzintra Lunde (1951.), ģimenes ārste, pediatre;
par ilggadēju, pašaizliedzīgu un iejūtīgu darbu, rūpējoties par  Sabiles pilsētas un Abavas pagasta iedzīvotāju veselību; par aktīvu piedalīšanos Sabiles kultūras un sabiedriskajā dzīvē.

2012.gada 17.novembrī

Zinta Ošenberga, Sabiles mūzikas un mākslas skolas direktore;
– par ieguldījumu Sabiles mūzikas un mākslas skolas izveidošanā un aktīvu līdzdalību Sabiles kultūras un sabiedriskajā dzīvē.

2013.gada 16.novembrī

Kaspars Simanovičs, mācītājs;
– par ieguldījumu Sabiles evanģēliski luteriskās draudzes darbības aktivizēšanā un nostiprināšanā, aktīvu draudzes iesaistīšanu Sabiles pilsētas un Abavas pagasta sabiedriskajā dzīvē, daudzveidīgu labdarības tradīciju ieviešanu un popularizēšanu vietējā sabiedrībā laika posmā no 1995. gada līdz 2002. gadam;

Vilnis Leja (1939. – 2012.), darbmācības, zīmēšanas, rasēšanas skolotājs, tautas lietišķās mākslas meistars, metālkalējs, restaurators;
– par nopelniem Sabiles pilsētas un Abavas pagasta tēla veidošanā un popularizēšanā, aktīvi piedaloties tradicionālo Sabiles Vīna svētku organizēšanā laika posmā no 2000. gada līdz 2011. gadam.

Vilnis Šperliņš (1934. – 1986.), Sabiles RRS stacijas vadītājs no 1968. gada līdz 1986. gadam. Pirmais Latvijā ieviesis mazjaudas televīzijas raidītājus;
– par nozīmīgu ieguldījumu televīzijas apraides ieviešanu Sabilē un tās apkārtnē un aktīvu darbību latviešu kultūras popularizēšanā.

2014.gada 17.novembrī

Ludvigs Lipsnis (1935.-2008.), Sabiles Augļu un dārzeņu kombināta (Sabiles ADK) direktors (1963.-1970.);
– par nozīmīgu ieguldījumu Sabiles pilsētas un Abavas pagasta attīstībā un pilsētvides labiekārtošanā, pilnveidojot un uzlabojot Sabiles ADK darbību un panākot daudzdzīvokļu dzīvojamo māju Ventspils ielā 21, Sabilē, projektēšanu un celtniecības uzsākšanu.

Elita Kleinberga, liellopu mākslīgās apsēklošanas speciāliste (no 1964.gada);
– par ilggadēju un pašaizliedzīgu darbu, veicinot lopkopības ekonomisko rādītāju izaugsmi Abavas pagastā.

2015. gada 16. novembrī

Modris Vanags (1946) , Eiropas deju kolektīva “Abava” vadītājs.
– par ilggadīgu un pašaizliedzīgu darbu un nozīmīgu ieguldījumu Sabiles pilsētas un Abavas pagasta kultūrā.

2016. gada 17. novembrī

Māris Lācis, veterinārārsts;
– par nozīmīgu ieguldījumu pozitīva Sabiles pilsētas un Abavas pagasta tēla veidošanā.

Baiba un Aldis Circeņi,, SIA „Kroņstrauts” īpašnieki;
– par nozīmīgu ieguldījumu pozitīva Sabiles pilsētas un Talsu novada tēla veidošanā.

Pensionāru biedrība “Dālija”, vadītāja Dzidra Siliniece;
– par nozīmīgu ieguldījumu pozitīva Sabiles pilsētas tēla veidošanā.