Nora Ikstena par dzīvi un rakstnieka sūtību

24. februārī, Sabiles kultūras namā, uz sarunu ar lasītājiem bija ieradusies latviešu rakstniece Nora Ikstena. Viņa ir prozaiķe, vairāku romānu, stāstu, biogrāfisku grāmatu autore. Saņēmusi vairākus nozīmīgus Latvijas mēroga apbalvojumus.

tdsc_0684o

Neliela krēsla un romantiska gaisotne – šāda atmosfēra valdīja kultūras nama zālē, tik ļoti piestāvoša pašai rakstniecei. Jūtas, smaržas, emocijas un garšas, ietērpjot latviešu valodas dažādajās izteiksmes gammās, viņa spēj uzrakstīt vārdos. Viņas spēkos ir uzburt atmosfēru, kas liek aizdomāties, aizskarot arī svarīgākos un augstākos dzīves jautājumus.

Vieglā un pavisam nepiespiestā sarunā viņa stāsta par sevi, par dzīvi, par to, kas viņai padodas vislabāk – par rakstīšanu. Sarunu starp rakstnieci un klātesošajiem klausītājiem palīdzēja uzturēt un ievirzīt Liega Piešiņa.

 Nenoliedzami auditorija viņu mīl un garām nepaslīd neviens vārds. Rakstīt nav vienkārši un arī Norai ne vienmēr vārdi nāk paši. Rakstniece atklāj, ka vajadzīga liela pacietība, darbā jāiegulda visa emociju gamma – līdz pēdējai vīlītei. „Rakstniekam vajadzīgi atelpas momenti, bet rakstot Tu nevari sevi saudzēt, ir jāatdod viss”, stāsta rakstniece. Nora ir kaislīga sēņotāja, tā ir viņas atpūta, viņa smejoties saka, ka sēņu grāmata būšot nākamā. Viņa arī neslēpj, ka emocijas pēc grāmatas uzrakstīšanas ir neaprakstāmas, tā enerģija, spēks un pateicība ko dod lasītājs, ir vārdos neizsakāma. Rakstniece stāsta, ka attieksme pret rakstniekiem kā pret profesijas pārstāvjiem esot ļoti mainījusies – rakstnieks vairs nav no citas pasaules. Svarīgi, lai sabiedrība redz, ka autors ir tāds pats cilvēks, rakstniekam jābūt atvērtam pret sabiedrību.

rsz_dsc_0687o

 Latvija un Gruzija – tās ir Noras pasaules. Viņa ir pabijusi daudz kur, bet sarunā izjūtams, ka Latvija viņai ir sirdī.

Šobrīd klajā nācis Latvijas vēstures romānu sērijas Mēs. Latvija, XX gadsimts devītais romāns Noras Ikstenas Mātes piens, kas aptver laika posmu no Otrā pasaules kara beigām un vēsta par triju paaudžu sieviešu likteņiem, bet vēstījuma centrā ir 20. gadsimta 70. un 80. gadi. Tā ir grāmata par dzīves un brīvības alkām. Pati rakstniece saka, ka šis ir labs finišs prozas maratonā, finišs jaunam startam.

Pasākums Sabilē organizēts sadarbojoties Sabiles un Talsu Galvenajai bibliotēkām. Pasākums norisinājās projekta, ko atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Latvijas Nacionālā bibliotēka, ietvaros.

Laura Markusa – Mārtinsone,

Sabiles pilsētas un Abavas pagasta pārvaldes tūrisma organizatore