Abavas ieleja ir viena no izteiksmīgākajām senlejām Latvijā. Abavas senleja ir izveidojusies ledus laikmeta ūdeņu kušanas rezultātā.

Abavas upi uzskata par Latvijas visvecāko upi. Pati daba izveidojusi Abavas ieleju par vienu no skaistākajām vietām Latvijā. Ne velti Rainis ar Aspaziju, dzīvojot Tukuma apkārtnē 20.gs. 30-tajos gados nodēvēja šīs vietas par “Kurzemes Šveici”.

Upes senleja ir 2km plata un ap 30 m dziļa. Mūsdienu Abava ir 124km gara. Lai to visu saglabātu, 1998. gadā Abavas ieleju iekļāva 100 pasaules apdraudētāko kultūrvēsturisko vietu sarakstā.

Abavas ieleja ietver Kandavas pilsētas vēsturisko daļu, kā arī daļu no Kandavas un Matkules pagasta Kandavas novadā, Sabiles pilsētas, Abavas un Ģibuļu pagasta Talsu novadā un Rendas pagasta Kuldīgas novadā.

Abavas ielejā ietilpst kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma kopums, kas veidojies no 2. g. tūkst. p.m.ē. līdz mūsu ēras 20.gadsimtam: Abavas senleja ar kultūrvēsturiskajiem un dabas pieminekļiem, arheoloģijas, arhitektūras un mākslas pieminekļi, kultūrvēsturiskā ainava un dabas pieminekļi — Māras kambari, Abavas rumba, Īvandes ūdenskritums (pie Rendas), Sudmaļu ūdenskritums (Abavas kreisā krasta pietekā Valgalē, ap 0.5 km augšpus ietekai Abavā, ap 100 m augšpus Sudmaļu mājām), Imulas dolomītu klintis (Imulas krastos), Kalnamuižas kraujas (Amulas kreisajā krastā augšpus un lejpus Kalnamuižas dzirnavām), Čužu sērūdens avoti (kuru ūdens satur sērūdeņradi 2 – 20 mg/l), Velna ala, Kandavas pilsētas vēsturiskais centrs, Sabiles pilsētas vēsturiskais centrs un Pedvāles muižu komplekss.

Sabiles apkārtne bagāta dziļām gravām, priežu mežiem. Tādēļ arī Sabile ir teicama atpūtas un veseļošanās vieta plaušu slimniekiem, jo Sabiles paaugstinājumi stāv caurmērā 80 m virs jūras līmeņa – te nav stāvoša ūdens un purva.

Miers, apkārtnes skaistie skuju un lapu koku meži, kalni ar sauso gaisu un daudz saules – dara brīnumus.

Vairāk informācijas:
Kandavas tūrisma informācijas centrs
www.kandava.lv